Vitenbergs: Latvijas ostas spētu apkalpot 15 miljonus tonnu Ukrainas graudu
Eiropas Savienībai nav viegla risinājuma, kā palīdzēt Ukrainai eksportēt graudus. Bloks meklē jaunus tā sauktos solidaritātes maršrutus pēc tam, kad Krievija izbeidza Melnās jūras graudu darījumu. Taču tas ir milzu loģistikas izaicinājums, un par to ir jāmaksā. Viens no variantiem ir Baltijas koridors, bet tā īstenošanu kavē dažādi birokrātiskie šķēršļi un lauksaimnieku bažas par vietējo tirgu torpedēšanu, vēsta TV3 Ziņas.
Ukrainas dzelzceļa infrastruktūra nav savietojama ar lielāko daļu Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu, līdz ar to patlaban vienīgā alternatīva graudu pārvadāšanai ir ar kravas transportlīdzekļiem pa sauszemi, to tālākai iekraušanai kuģos. Diemžēl šobrīd to nav iespējams izdarīt ātri, jo dažādu birokrātisku šķēršļu dēļ kravu pārvadātājiem uz robežas nākas pavadīt divas nedēļas un vairāk.
Jūlija pēdējā dienā par situāciju Melnajā jūrā, kā arī to, kā Latvija varētu iesaistīties Ukrainas graudu krīzes risināšanā, runāja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un Ukrainas vēstnieks Latvijā.
Vitenbergs norāda, ka Latvijā ir brīvas ostu jaudas un mūsu uzņēmēji ir gatavi apkalpot Ukrainas kravas.
"Tā kapacitāte, apjoms, ko mēs spētu piedāvāt, ir ap 15 miljoniem tonnu jau šobrīd gan Ventspils, Liepājas un Rīgas ostā ar iespēju to audzēt, ja būtu tāda nepieciešamība. Bet redzam, ka sadarbība, lai audzētu šos apjomus, ir pietiekami sarežģīta."
Baltijas koridors ir viena no tā sauktajām solidaritātes joslām, ko izskata Eiropas Savienībā, taču viss nav tik vienkārši. Lai gan Latvija būtu gatava savās trīs ostās pārkraut 15 miljonus tonnu, jautājums ir, kā šos graudus atgādāt līdz mūsu valstij. Ministrs atzīst – tieši birokrātisko šķēršļu dēļ iespējas sadarboties šobrīd ir minimālas. Polija ir satraukusies par sava tirgus kropļošanu, proti, ka daļa Ukrainas labības varētu palikt Polijā un ir skeptiska par graudu tranzītu cauri savai valstij.
"Veidojas pudeles kakls, tā var teikt, gan uz Ukrainas-Polijas robežas, gan uz Polijas-Lietuvas robežas. Tas būs galvenais uzdevums visam reģionam – panākt kopīgu triju Baltijas valstu un Polijas pozīciju. Bez Polijas mēs šeit neko nepanāksim. Arī ar Eiropas Komisiju jāveic sarunas, lai, iespējams, arī panāktu kaut kādus papildu līdzekļus dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem," sacīja Vitenbergs.
Kamēr Melno jūru kontrolēs agresorvalsts Krievijas flote, Eiropas Savienības teritorijas šķērsošana joprojām būs uzticamākais veids, kā Ukraina varēs eksportēt savas preces.
Lietuva ir ierosinājusi palielināt Ukrainas graudu eksportu caur Poliju uz savu ostu Klaipēdā un četrām citām ostām Igaunijā un Latvijā. Šīs piecas ostas kopā spēj pārkraut 25 miljonus tonnu graudu. Ukrainas vēstnieks Latvijā šodien uzsvēra, ka ir dažādi tehnoloģiski risinājumi, kas parādītu, ka šie graudi nepaliek Eiropas Savienībā, nekropļo iekšējo tirgu, bet tos saņem pasaules valstis, kurām tas ir ļoti nepieciešams.
"Šīs bezprecedenta neizprovocētās agresijas dēļ mēs redzam, ka mums ir nepieciešams izstrādāt jaunu maršrutu. Tā ir jauna perspektīva mūsu valstīm, lai izveidotu Baltijas un Ukrainas tirdzniecības ceļus šobrīd un ilgtermiņa perspektīvā. Mums ir kopīga izpratne par situāciju, un galvenais uzdevums ir nodrošināt pārtiku tiem, kam tā ir nepieciešama. Un mēs no savas puses esam gatavi darīt visu, kas nepieciešams, lai šīs solidaritātes līnijas darbotos praksē."
Arī Latvijas stividorkompāniju asociācija paudusi, ka Latvija spētu Ukrainai palīdzēt pārvarēt Krievijas rīcības dēļ radušos graudu eksporta krīzi. Vienlaikus – šāda koridora izveidei šobrīd vēl neskaidra virkne jautājumu.
"Viens tas ir sauszemes pārvadājums caur Poliju un Lietuvu, kādā veidā to jautājumu var sakārtot. Ir jābūt skaidrai politikai par to, kādas investīcijas ir gatava veikt pati Ukraina, kādas investīcijas var garantēt Eiropa, arī pati Latvija ostu kapacitātes celšanai. Pati Polija un Lietuva skatās un sargā savu tirgu un te ir jābūt kopīgām sarunām, ja izpildās stratēģiska pieeja šim jautājumam, tad var vērtēt pozitīvi."
Papildu Baltijas valstu solidaritātes joslai – tiek minētas tādas ostas pilsētas kā Hamburga un Rostoka Vācijā, Roterdama – Nīderlandē, Rijeka – Horvātijā, Trieste Itālijā un Slovēnijas Koperas osta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
