VK: e‑pakalpojumu Latvijā daudz, bet to kvalitāte – neskaidra
Valsts kontrole šodien nākusi klajā ar apjomīgu revīziju, kurā analizējusi valsts e-pakalpojumus. Lai arī skaitliski to ir daudz un šķietami esam Eiropas pirmrindnieki, problēmas atklājās ar šo sistēmu pieejamību un vienotu uzraudzību. Līdz ar to novērtēt, cik lietderīgi valsts nauda izlietota, nav iespējams. Te gan uzreiz jāmin, ka šī revīzija nekoncentrējās uz kādu konkrētu digitālo fiasko, piemēram, e-veselība, vēsta TV3 Ziņas.
E-pakalpojumu Latvijā ir jau ap 2000, un cilvēki tos arī aizvien aktīvāk izmanto, tāpēc tā nešaubīgi ir mūsu nākotne, bet no tā vien, ka pakalpojums formāli eksistē, bet uz kādu brīdi nav pieejams, nav absolūti nekādas jēgas, secinājusi Valsts kontrole, kas ar dažādu intensitāti divu gadu garumā vērojusi publiskās informācijas sistēmas. Proti, e-vide mums ir plaša – labāk šai jomā veicas vien Igaunijai un Maltai, bet nepietiek vien e-pakalpojumus ieviest, svarīgāka ir to kvalitāte. Un tur sākas Latvijas problēmas.
"Saprotam, ka esam pirmrindnieki e-pakalpojumu ieviešanā, labi, bet vai tie sasniedz mērķi? Mērķis ir definēts – piekļūt pakalpojumiem, ļaut viņus izmantot. Bet būtiskākais, ka mēs nezinām uz šo dienu, vai esam sasnieguši normatīvajos aktos noteikto pieejamības līmeni vai neesam. Tas ir paradoksāli."
Valstī nav metodikas, kā to izmērīt – vai darba laiks būtu jāuztver diennakts režīmā vai jāmēra pret astoņu stundu darba dienu?
Piecu gadu laikā IT infrastruktūras uzturēšanai valsts izmaksas pieaugušas no 41 līdz 64 miljoniem eiro, bet, tā kā efektivitāte un pieejamība nav noteikti kā kvalitātes kritēriji, nevienam arī nerūp tos uzpasēt. Vai rēķināt, cik dīkstāve valstij izmaksā.
Vai tas aiz ļaunprātības vai nolaidības – neesot bijis revīzijas mērķis meklēt vainīgos, tā vietā norādīt vietu uzlabojumiem.
"Par kiberuzbrukumiem – skaidrs, ka neviens nevar izveidot sistēmu, ka nekad nebūs neviena kiberuzbrukuma, bet mājasdarbi, kas jāizdara, lai sagatavotos iespējamiem uzbrukumiem un spētu atjaunot datus un piekļuvi, tas jāizdara. Tas ir vājš punkts valsts iestādēs," pauda Valsts kontroles Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore.
Revīzijas adresāts – aizsardzības un vides ministrijas – kritiku uztver teju ar prieku. Izrādās, tā nāk laikā, kad top plāni nozari reformēt.
Bez IT sistēmām valsts pārvalde funkcionēt vairs nespētu, vienlaikus izpratne, kāpēc kaut kas vispār būtu jāmaina vai jāuzlabo, esot ierūsējusi.
"Dažkārt iestādes saka – ko jūs tur ņematies, pa vadiem strāva plūst un dati tek, ko jums vēl vajag! Un tad mēs dažkārt sajūtamies ļoti vientuļi. VARAM ir reformu ministrija digitālā jomā. Mēs ar šo centralizāciju strādājam, bet iestādēm nav viegli pieņemt reformas, jo tās liek ierastos procesus darīt citādāk. Sabiedrība brīnās – vienu serveri uzinstalē, viss būs kārtībā, bet nav tik vienkārši. IT sistēmu tīkls ir masīvs, un, lai to transformētu, vajag ielikt lielu enerģiju."
Un tā galvenokārt būšot intelektuālā enerģija, lai arī finanses tiks piesaistītas – tās jau ieplānotas no ES līdzekļiem digitālās jomas attīstībai. Atbildīgā ministrija gan ātrus panākumus nesola.
"Nākotnē sekosiet līdzi aktualitātēm, teiksiet, – atkal nekas nenotiek! Nebūs viegli, bet sāksim to darīt," secināja VARAM Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors.
Laiks uzlabojumu ieviešanai dots līdz 2026. gada vidum.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
