VK: Neefektīvās bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas dēļ Latvijai draud ES sodi
Topošā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma iedzīvotājiem būs neizdevīga, neefektīva un laikus to ieviest neizdosies, konstatējusi Valsts kontrole, norādot, ka nākotnē tas Latvijai draud ar miljonos mērāmiem sodiem no Eiropas Savienības.
Par bioloģiskajiem atkritumiem uzskata dažādas mizas, olu čaumalas un citus šāda tipa atkritumus. Šķirojot tos vajadzētu izmest bioloģiskajiem atkritumiem īpaši paredzētajos, proti, brūnajos konteineros, taču tie Rīgā redzami ļoti reti. Valsts kontrole konstatējusi, ka šo atkritumu apaimniekošanas sistēmas ieviešana notiek haotiski un neefektīvi. Lai gan plāns paredz ikvienam Latvijas iedzīvotājam nodrošināt iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus jau no 2024. gada.
"Faktiski mums ir aizmetņi tikai viena posma ieviešanai – vidējā. Mums nav nodrošināts, ka šie atkritumi tiktu atsevišķi sašķirot,i un tas, kas nav izdarīts – nav izstrādātas prasības tam gala rezultātam, piemēram, iegūtajam kompostam un tā tālākai izmantošanai."
Otra kontroles konstatētā problēma – iecerētās pārstrādes rūpnīcas būšot pārlieku vērienīgas un to izmaksas, visticamāk, būs jāsedz tieši iedzīvotājiem.
"Ja lietas attīstīsies tā, kā tās attīstās šobrīd, mēs būsim ļoti bagāta valsts ar bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes jaudām, kuras faktiski atsevišķos reģionos divas vai 2,5 reizes pārsniegs to faktisko atkritumu daudzumu. Skaidrs, ka šādu jaudu izveide vien maksā dārgi, bet, ja tajās jaudās nav, ko likt iekšā, to uzturēšana arī sanāk ļoti dārga," norāda Valsts kontroles padomes loceklis.
Lai gan visā Latvijā bioloģiski noārdāmie atkritumi obligāti būs jāšķiro jau pēc pusotra gada, patlaban tādas iespējas ir tikai Rīgai un Pierīgā dzīvojošajiem, jo citviet vēl nemaz nav atkritumu pārstrādes poligonu. Vienlaikus, par jomu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pauž – nekas vēl nav nokavēts un darbs pie sistēmas ieviešanas notiek.
"Pirmā rūpnīca, kas nodarbojas ar bioloģisko atkritumu pārstrādi, jau strādā, tā atrodas "Getliņos". Attiecībā uz pārējo Latviju ir noteikts, ka šī sistēma jāievieš līdz 2023. gada 31. decembrim," skaidro VARAM Vides departamenta direktore Rudīte Vesere.
Teorētiski visā Rīgā bioloģiski noārdāmie atkritumi jāšķiro jau kopš pērnā gada, bet realitātē to dara niecīgs skaits cilvēku. Ministrija saka, ka pieklibojusi pašvaldības aktivitāte cilvēku izglītošanā par šķirošanas nozīmi.
"Jūs sakāt, ka Rīga nav izdarījusi savu mājasdarbu, vai VARAM ir izdarījusi visu, lai izglītotu cilvēkus, jo tomēr rūpi par nozari tur ministrija. Ja runājam par cilvēku izglītošanu, arī no ministrijas puses ir bijušas kampaņas par atkritumu šķirošanu, taču atgādināšu vēl arī to, ka atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas darba organizācija ir pašvaldību autonomā funkcija."
Laikus nenodrošinot efektīvu bioloģisko atkritumu šķirošanu, Latvija neizpildīs Eiropas izvirzītos mērķus, kas var draudēt ar miljonos mērāmām soda naudām.
To, ka bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu neizdodas ieviest, atzīst arī atkritumu apsaimniekotāji. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pārtikas atliekas nešķiro – tam gluži vienkārši nav piemērotu konteineru. Arī interese tos uzstādīt esot niecīga. Piemēram, starp uzņēmuma "Clean R" galvaspilsētā esošajiem klientiem šādi konteineri ir knapi 5%.
VARAM stāsta, ka Rietumeiropā cilvēku paradumu maiņa prasījusi desmitgades, taču viņi cer, ka Latvijas iedzīvotājiem tas izdosies ātrāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
