VM: Ja ģimenes ārsta praksē ir vairāk nekā 1500 pacientu, zūd aprūpes kvalitāte
Ģimenes ārstu attiecības ar Veselības ministriju pasliktinās. Turpinās ne tikai streiks, bet eļļu ugunī pielējusi šodien valdībā prezentētā veselības aprūpes reforma. Tajā ietverts nolūks samazināt ārstu praksēs reģistrēto pacientu skaitu. Nav gan vēl skaidrs, pēc kāda principa pacientus atsijās.
Veselības ministrija vēlas noteikt griestus, cik ir maksimālais pacientu skaits vienai ģimenes ārstu praksei. Izskan – ne vairāk kā 1500. Taču šobrīd ļoti daudzās praksēs reģistrēti divi un pat trīs tūkstoši pacientu. Jo lielāks skaits, jo lielāku kapitācijas naudu jeb valsts finansējumu par katru reģistrēto pacientu saņem ārstu prakse. Veselības ministre uzskata – dzenoties pēc naudas, zūdot kvalitāte.
Uz vienu ārstu ir definēti 1500 pacientu. Tas ir skaits, kas ļauj saglabāt gan pieredzi, gan praksi, gan atvēl pietiekamu laiku pacientam, jo šobrīd ārsts ir spiests ņemt vairāk pacientus, jo tas ir finansiāli izdevīgāk. Līdz ar to kapitāciju, sākot pārrēķināt uz 1500, mēs nespiežam ārstu ņemt lielākas prakses, kas neļauj pilnvērtīgi pievērsties vienam pacientam.
Šobrīd finansējuma aprēķināšanai kritērijs ir 1800 pacientu uz praksi. Ja tām tagad būs jāsamazina pacientu skaits, nav vēl skaidrs, kā tieši mainīsies valsts finansējums. Veselības ministre apgalvo – skaidrība būs septembra vidū, kad speciāla darba grupa piedāvās dažādus priekšlikumus, taču, visticamāk, kapitācijas nauda proporcionāli izlīdzināsies vismaz esošajā apmērā.
Palielinās gan kapitācijas nauda, gan pieaug arī prakšu skaits, jo jaunie ģimenes ārsti veido papildus prakses, jo šobrīd ir cilvēki, kuri vairs nevar pieteikties pie ģimenes ārstiem. Mākslīgi neradīt ļoti lielas prakses, bet tieši otrādi – iet uz tām optimālajām praksēm, kas nodrošina labu kvalitāti iedzīvotājiem.
Tā kā valdība neredz iespēju palielināt valsts finansējumu ārstu praksēm tādā apmērā, kā vēlas ģimenes ārstu asociācija un tamdēļ joprojām notiek streiks, tad līdz ar jauno reformu esot bažas – ārsti palikšot vēl lielākos zaudētājos.
Kapitācijas nauda ir atkarīga no pacienta skaita – samaksa par ārsta darbu. Tāpēc ir runa par to, ja nepaaugstinās kapitācijas naudu, tad mēs nevarēsim aprūpēt šos 1500 pacientus. Par to ir runa. Ne tikai tas ir algas jautājums.
Tāpat ir pretestība veselības ministrijas piedāvājumam, ka turpmāk pašvaldībām varētu būt pienākums administrēt ārstu prakšu atrašanās vietas. Ministrija gan saka – tas palielināšot veselības aprūpes pieejamību un radīšot iespēju prakses izvietot plašākās telpās un par zemāku īres maksu. Paši ārsti uz to raugās skeptiski, jo līdz šim pašvaldības praktiski neesot palīdzējušas.
Viņi izstrādāja šo reformu bez Ģimenes ārstu asociācijas, un mēs jau 17.aprīlī sniedzām savus iebildumus par reformu. Trīs mēnešu laikā šie iebildumi netika ņemti vērtā. Tagad viņi runā par darba grupu. Ziniet, mums nav vairs ticības, ka arī darba grupā ņems vērā kādus iebildumus.
Kāds konkrēti būs primārās aprūpes reformētais modelis, taps skaidrs rudenī. Ja ģimenes ārsti cels iebildumus, kā arī valdība uz nākamā gada budžetu neieplānos prasīto finansējumu, tad ģimenes ārsti pēc 1. oktobra spriedīšot par jaunām un iedarbīgākām streika formām.
Video: LNT Ziņu sižets
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
