VMD: Āfrikas cūku mēris īpaši aktīvi izplatās Latgalē

Pārtikas un veterinārā dienesta statistika liecina, ka ĀCM šajā nedēļā konstatēts 23 meža cūkām. Mežacūku populācijā ĀCM šogad Latvijā konstatēts kopumā 733 mežacūkām 27 novadu 161 skartajā pagastā.

VMD atgādina, ka ĀCM ir bīstama infekcijas slimība, kas izraisa ļoti augstu mežacūku mirstību – 90-95%. Apmēram 5-10 % dzīvnieku ĀCM var pārslimot, un to organismā veidojas antivielas. Taču, atšķirībā no klasiskā cūku mēra, ĀCM pārslimojušās mežacūkas kļūst par vīrusa nēsātājām un agri vai vēlu nobeidzas.

ĀCM vīruss ir ļoti sarežģīts un spēj būt ģenētiski daudzveidīgs, kas apgrūtina vakcīnas izveidošanu. Lai gan ĀCM vakcīnas izstrādē sasniegti ievērojami rezultāti, līdz tās izmantošanai praksē pagaidām vēl ir tālu. Vīruss ir ļoti izturīgs un dabā var izdzīvot ap pusotru gadu.

ĀCM izplatās pat tur, kur mežacūku ir ļoti maz, un var uzliesmot no jauna, kad šo dzīvnieku skaits atkal pieaug.

ĀCM izplatībai vajadzīgs tiešs veselo mežacūku kontakts ar vīrusu, ko satur inficētās dzīvās un kritušās cūkas, to asinis, iekšas vai citādi inficēta vide.

Vīrusa izplatību veicina dzinējmedības, jo to rezultātā mežacūkas var pārvietoties vairāk un tālāk, nekā dabiski ieradušas. Tāpat infekcijas izplatību veicina mežacūku barotavas, jo tās kļūst par sava veida "koncentrācijas magnētiem", kur var vienkopus satikties vairāki cūku bari.

ĀCM "lēcienveidā" lielos attālumos var izplatīt arī cilvēki, izmantojot transportlīdzekļus vai valkājot nedezinficētus, ar asinīm notraipītus apavus. Ir aprēķināts, ka viens asins piliens var saturēt ap trīs miljoniem ĀCM vīrusu. Tādā veidā mežacūku blakusprodukti un asinis, kas nonāk vidē, ir uzskatāmas par sava veida "bioloģiskajām mīnām".