VVC direktors: Rīgā pēdējā laikā pārdēvēts vien Maskavas dārzs un Antonijas ielas fragments

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka iepriekš minētajā kontekstā mazliet aktīvākas ir dažas citas pašvaldības, piemēram, Ogrē ir ķērušies pie leģendārā Sarkanās armijas komandiera Jāņa Fabriciusa ielas pārdēvēšanas, to nosaucot nacionālo partizānu komandiera Kārļa Kvanta vārdā.

Baltiņš skaidroja, ka Latvijā lielākā desovjetizācija notikusi 90. gados, kad pārdēvētas vairāk nekā 500 ielas visā valstī.

"Paradoksāli, piemēram, Talsos saglabājusies 9. maija iela, par ko gan var teikt, ka 9. maijs ir arī Eiropas diena. Pēc ilgām diskusijām šī iela kļuvusi par 4. maija ielu. Rīgā skandalozākais moments ir Valentīna Pikuļa gatve un aleja Bolderājā, jo šis impērijas slavinātājs ir izpelnījies šo vietvārdu tikai 2016. gadā," sacīja Baltiņš.

Pēc viņa teiktā, subjektīvi raugoties uz daudziem cilvēkiem, kuru vārdā nosauktas ielas, kādi rakstnieki var patikt, taču var uzdot jautājumus, kāpēc Latvijā ir krievu domātāju, nevis pasaules dižgaru vārdā nosauktas ielas, piemēram, Gētes vai da Vinči ielas.

"Līdz ar kara sākšanos esam nonākuši pilnīgi citā situācijā, un tagad apdomājam, par ko rakstījuši patiesībā rakstnieki. Tas, kas ir labs un derīgs vietā, kur šie cilvēki cēlušies, varbūt nav tik labs citviet," rezumēja Baltiņš.

Jau vēstīts, ka 2016. gadā Rīgas dome izlēma nosaukt rakstnieka Valentīna Pikuļa vārdā aleju un taku Daugavgrīvā, Rīgā. Rīgas dome ielas posma nosaukumu maiņu pamato arī ar Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotāju izrādīto iniciatīvu nosaukt rakstnieka vārdā kādu ielu Rīgas pilsētas piejūras teritorijā.