"Zapad" mācībās izmēģina Baltkrievijā izvietoto kodolieroču palaišanu

Baltkrievijas ģenerālštāba vadība norādīja, ka mācībās iesaistīta arī Krievijas hiperskaņas raķete "Orešņik", kuru Maskava pirmoreiz izmantoja karā pret Ukrainu pērn. Piecu dienu militārās mācības, kurās tiek pārbaudīta kaujas gatavība, vienlaikus izraisījušas bažas kaimiņvalstīs, jo turpinās karš Ukrainā.

Rietumu analītiķi "Zapad" manevrus vērtē kā spēka demonstrāciju un mēģinājumu iebiedēt Eiropu. Tie notiek tikai dažas dienas pēc tam, kad Polija un NATO paziņoja par Krievijas dronu notriekšanu Polijas gaisa telpā. Reaģējot uz notikumiem, Varšava īslaicīgi slēgusi robežu ar Baltkrieviju.

Baltkrievija, kas robežojas ar Ukrainu, Krieviju un NATO valstīm Poliju, Lietuvu un Latviju, uzņem Krievijas taktiskos kodolieročus, kuri paliek Maskavas kontrolē. Minska jau vairākus mēnešus strādā pie padomju laiku kodolieroču noliktavu atjaunošanas.

Lukašenko valsts aģentūrai "Belta" sacīja: "Mēs trenējamies visam – sākot no šaujamieročiem līdz kodolgalviņām. Tas ir tikai loģiski, jo pretējā gadījumā kāda jēga tiem atrasties Baltkrievijā?"
Vienlaikus viņš piebilda, ka Baltkrievija nevienam ar šiem ieročiem nedraudot.

Baltkrievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka mācībās izmantoti taktiskie kodolieroči un trenēta "Orešņik" ballistiskās raķetes izvietošana. Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau pērn paziņoja, ka šīs raķetes, kuras viņš dēvē par "nepārtveramām", varētu izvietot Baltkrievijā 2025. gada otrajā pusē.

Lukašenko, kurš ļāva Krievijai 2022. gadā izmantot Baltkrievijas teritoriju iebrukumam Ukrainā, pats gan savus karavīrus karā nav iesaistījis.

Vienlaikus attiecības ar Rietumiem mainās – ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā atcēla daļu sankciju pret Baltkrieviju, apmaiņā pret 52 politieslodzīto atbrīvošanu. Pirmdien daļu mācību Minskā vēroja arī ASV militārpersonas, kas tiek uztverts kā signāls par abu valstu attiecību uzlabošanos.