Putins draud Eiropai un Ukrainai ar jauno "Orešņik" raķeti

Krievija pirmo reizi izmantoja "Orešņik" pret Ukrainu pērn, 2025. gada, novembrī, kad tā izšāva eksperimentālo ieroci uz rūpnīcu Dņipro, kurā tika ražotas raķetes laikā, kad Ukraina vēl bija Padomju Savienības sastāvā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien, 1. augustā, paziņojis, ka Maskava sāk ražot savas jaunākās, eksperimentālās vidējas darbības rādiusa ballistiskās raķetes, un plāno jau šogad tās izvietot Baltkrievijā, radot draudus Ukrainai.

Sēžot kopā ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko Valaama salā netālu no Sanktpēterburgas, Putins paziņojis, ka armija jau ir izvēlējusies vietas, kur "Orešņik" izvietos Baltkrievijā.

"Šobrīd turpinaš sagatavošanās darbi, visticamāk, tos noslēgsim līdz gada beigām," sacījis Putins. Viņš arī piebildis, ka "Orešņik" raķešu un to sistēmu sērija jau ir saražota un nodota militārajam dienestam.

Krievijas valsts mediji pēc novembra uzbrukuma mērķim Dnipro slavēja "Orešņik", kā arī pauda brīdinājumu Rietumvalstīm – tika sacīts, ka Polijas gaisa spēku bāzes sasniegšanai "Orešņik" nepieciešamas tikai 11 minūtes, bet, lai aizkļūtu līdz NATO galvenajai mītnei, Briselei – 17 minūtes.

Arī Putins slavējis "Orešņik" spējas. Viņš norāda, ka tai ir vairākas kaujas galviņas, kas ietriecas mērķī ar ātrumu līdz 10 mahiem. Raķetes spējas tika raksturotas tā, ka trieciens varētu būt tikpat postošs kā kodolieroča uzbrukums.

Eksperti gan norāda, ka patiesās raķetes spējas vēl nav pierādītas, iespējams, tās tiek pārspīlētas.

Jūnijā ziņots par neveiksmīgu "Orešņik" raķetes palaišanu. Pagaidām nepārbaudīti video kadri liecina, ka raķete sadalījusies virs Kazahstānas, Astanas varas iestādes uzsākušas izmeklēšanu.

Tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir brīdinājis Rietumvalstis, ka izmantos "Orešņik" pret Ukrainas NATO sabiedrotajiem, ja tie ļaus Kijivai izmantot tālas darbības raķetes uzbrukumiem Krievijā.

Tiek apgalvots, ka jaunā, eksperimentālā raķete varot pārvietot gan parastās, kā arī kodolgalviņas, bet tās rādiuss ļauj sasniegt jebkuru mērķi Eiropā.

Vidēja darbības rādiusa raķetes var lidot 500 līdz 5500 kilometru attālumus. Šie ieroči aizliegti, kā to paredz Maskavas un Vašingtonas vēl padomju gados slēgts līgums, taču Maskava no tā atteicās 2019. gadā.

Pagājušā gada rudenī Putins un Lukašenko parakstīja līgumu, kas, pēc Maskavas teiktā, deva Baltkrievijai "drošības garantijas", tostarp iespējamu Krievijas kodolieroču izmantošanu.