Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmajā vizītē Latvijā kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Tikšanās laikā abu valstu prezidenti apsprieda Latvijas un Ukrainas turpmāko sadarbību, kā arī Rinkēvičs paziņoja par apjomīgu palīdzības paketi kara plosītajai valstij.
Preses konferencē pēc abu tikšanās Rinkēvičs pauda, ka Ukraina prezidenta vizīti Latvijā redz kā vēl vienu veidu, kā no Latvijas puses apliecināt ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, tās integrāciju Eiropas Savienībā un tās eiroatlantiskajā integrācijā. Latvijas prezidents arī uzsvēra – ir laiks mainīt politisko uzsvaru, runājot par karu Ukrainā.
Edgars Rinkēvičs
Latvijas Valsts prezidents
"Esam daudz runājuši, ka nepieciešams turpināt atbalstīt Ukrainu un mēs atbalstīsim to tik ilgi, cik tas ir nepieciešams. Bet patiesībā galvenajam mērķim, galvenajam politiskajam signālam jābūt – mēs atbalstām un atbalstīsim Ukrainu līdz tās pilnai uzvarai pār Krievijas imperiālismu."
Līdzšinējais Latvijas atbalsts Ukrainai veido teju 1% no IKP – pārsniedz 600 miljonus eiro. Un šogad tas turpināsies. "Šodien informēju Ukrainas prezidentu par nākamo palīdzības pakotni, kas sevī ietver haubices, 155 mm artilērijas munīciju, prettanku ieročus, pretgaisa aizsardzības ierīces, mīnmetējus un munīciju, visurgājējus, triecienšautenes un rokas granātas, helikopterus, dronus, sakaru ierīces, ģeneratorus un individuālo ziemas ekipējumu. Latvija arī uzņēmusies vadīt dronu koalīciju Ramšteinas formātā, lai stiprinātu Ukrainas dronu spējas," atklāja Rinkēvičs.
Tāpat šodien plānots starp Latviju un Ukrainu noslēgt divus līgumus. Pirmais ir Saprašanās memorands par sadarbības veicināšanu militārā nozarē kopīgu aizsardzības un drošības industrijas projektu īstenošanai, proti, Latvijai ir kapacitāte un iespējas ražot lētus un efektīvus dronus, kas šobrīd īpaši nepieciešami Ukrainas karavīriem, lai gūtu panākumus cīņā ar okupantiem. Savukārt otrs ir Latvijas un Ukrainas starpvaldību līgums, kas atvieglos palīdzības sniegšanu Ukrainai. Piemēram, Saeima jau ir nobalsojusi par kopumā trīs gadu laikā 15 miljonu eiro atvēlēšanu rekonstrukcijas programmām, kas būs koncentrētas uz Černihivas apgabalu.
Preses konferencē Rinkēvičs vēlreiz apliecināja Latvijas stingru atbalstu Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas ne tikai sarunu sākšanai, bet arī reālai īstenošanai. Latvija arī sagaida, ka drīz Eiropadome vienosies par 50 miljardu atbalstu un finansiālās palīdzības pakotni Ukrainai. Tāpat Latvija ir gatava praktiski atbalstīt Ukrainu tās integrācijai Savienībā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Latvija arī gatava sniegt Ukrainai pilnu atbalstu ES sankciju politikā. "Visi ļoti labi saprotam, ka mums ir svarīgi koncentrēties, lai šīs sankcijas netiktu apietas, lai tās būtu efektīvas. Ukrainas prezidentu informēju par "Maskavas nama" pārņemšanu valsts rīcībā, kas ir pirmais solis, kādā veidā pārņemt Krievijas resursus, aktīvus. Cerams, šim piemēram drīz sekos citas valstis. Valdība drīz lems, kā ar to rīkoties, bet galu galā tas atbalstīs Ukrainu," pauda Rinkēvičs.
Visbeidzot Latvija un Ukraina turpinās sadarboties starptautiska tribunāla izveidē, lai sauktu pie atbildības kara ierosinātājus un Ukrainā atgrieztu tās nolaupītos bērnus. Rinkēviča ieskatā, lai izveidotu efektīvu tribunālu, tas jādara ANO ietvaros, bet iespējams meklēt arī citus efektīvus risinājumus, kas neļautu Krievijas amatpersonām izbēgt no soda, iegūt jebkāda veida imunitātes, it īpaši augstākās amatpersonas. Taču tas nav viegls darbs pārliecināt tik daudzu valstu pārstāvjus.
Tāpat Latvijas atbalsts Ukrainas dalībai NATO ir absolūti skaidrs un stingrs. "Tās ir vienīgās reālās drošības garantijas, un turpināsim strādāt tālāk, lai Ukraina saņemtu ne tikai solījumus, bet arī garantus, ka tā aliansei pievienosies," uzsvēra Rinkēvičs.
Zelenskis: Krievija ņem vērā tikai spēku
Savā runā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis akcentēja, ka viņam un visai Ukrainai ir svarīgi apmeklēt Latviju un ukraiņu tauta pateicas mūsu valstij par tās atbalstu. Latvija ir viena no tām valstīm, kas ar Ukrainu bijusi kopš pirmās pilna mēroga kara dienas.
Ukrainas prezidents ļoti augstu vērtē Latvijas principiālo nostāju vienmēr iestāties par Ukrainu ES, NATO un citu starptautisko organizāciju līmenī. Tāpat Zelenskis pateicās par jauno palīdzības paketi, kas palīdzēs ne tikai Ukrainai aizstāvēt sevi un savu neatkarību, bet arī aizstāvēt visu Eiropu, tostarp Latviju. "Tāpēc ir ļoti svarīgi gan mums, gan Latvijai, gan citiem partneriem, ka mēs arī turpmāk strādātu maksimāli efektīvi, saliedēti, lai uzvarētu Krieviju," norādīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka pašai Eiropai jāiemācās būt pašpietiekamai savā aizsardzībā. "Lai arī kādā veidā Krievija mūs neapdraudētu, lai arī ko tā nebūtu padarījusi par savu mērķi, Eiropai ir jāprot atbildēt. Tai ir tiesības aizsargāties," sacīja Zelenskis un norādīja, ka Ukraina šogad pieliks maksimālus centienus kopā ar visiem partneriem, lai izveidotu jaunu Eiropas [militāro] arsenālu un sadarbību ražošanas līmenī. Ukrainas prezidents ir pārliecināts, ka ar laiku šāda veida sadarbība pati par sevi nodrošinās to, lai netiktu pieļauta Krievijas agresija pret Eiropu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Volodimirs Zelenskis
Ukrainas prezidents
"Krievija ņem vērā tikai spēku, un mums visiem Eiropā ir nepieciešams tāds spēks. Tāpēc arī turpmāk mums ir jāsadarbojas sankciju politikā pret Krievijas Federāciju un tām personām, kas tai palīdz, kā arī nepieciešams kopīgi bloķēt visas shēmas, kas mēģina apiet šīs sankcijas. Tāpat jārunā ar visām valstīm, kas ļauj izmantot savu teritoriju un jurisdikciju teroristiskajai valstij un tās kampaņām."
Tāpat arī turpmāk nepieciešams saglabāt konsolidētu pozīciju Eiropā attiecībā pret atteikšanos no Krievijas energoresursiem. Zelenskis šajā jautājumā pateicas Latvijai, kas stingri stāv savā pozīcijā. Atzinīgi tika novērtēts arī Latvijas lēmums valsts īpašumā pārņemt "Maskavas namu" – Zelenska ieskatā, tādā pat veidā būtu jārīkojas arī ar citiem Krievijas aktīviem citās valstīs.
Zelenskis arī pateicās Latvijai, ka tā atbalsta Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā. "Mēs augstu novērtējam lēmumu par pārrunu sākšanu – tas bija vēsturiski svarīgs lēmums katrai nācijai Eiropas Savienībā. Tā apliecina, ka vairs nebūs vāja, un šādu lēmumu sagaidām arī no NATO. Visiem redzams, ka eiroatlantiskais spēks var tikt panākts tikai kopā ar Ukrainu, tikai pateicoties pieredzei, kurai iet cauri visa Ukrainas tauta, tās aizstāvji, visi cilvēki, kas aptur Krievijas agresiju. Tā nav tikai pret mums, [..] tāpēc mēs Ukrainā ļoti rēķināmies ar jūsu atbalstu, jūsu attiecībām ar aliansi un jūsu principiālo nostāju, veidojot dialogu ar visiem partneriem par Ukrainas nākotni NATO."
Lūgts pastāstīt vairāk, ko Ukrainai nozīmē izturēt šo gadu, Zelenskis uzsvēra – "tas nozīmē neatdot savas teritorijas, neļaut iesaldēt konfliktu. [..] Neļaut Krievijai iespēju palielināt savu ražošanu šajā gadā, lai viņu karavīri varētu sagatavoties varenam uzbrukumam. Nedod viņiem laiku trenēties, lai viņi varētu kļūt par to armiju, kas kara sākumā ienāca mūsu valstī un mēģināja mūs nogalināt. Nepieļaut Krievijai atkal kļūt par varenību. [..] Iesaldēts konflikts nebūs pabeigts karš. Tas nozīmēs, ka Krievija sagatavosies revanšam. [..] Ja gribam izpildīt savus plānus, mums ir nepieciešama palīdzība, partneru iesaiste." Ukrainas prezidents vēl piebilda, ka precīzus plānus frontes līnijās nav tiesīgs izklāstīt.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Latvijas Valsts prezidents Zelenski papildināja, atgādinot par 2014. gada Krimas aneksiju un pēcāk sekojošo iebrukumu Donbasā. Šos notikumus diezgan ātri starptautiskā sabiedrība aizmirsa un ekonomiskās saistības ar Krieviju vairāk vai mazāk tika atjaunotas. Taču tā ir slikta pieredze, no kuras mums jāmācās. "Ja nespēsim Ukrainu šobrīd apgādāt ar militāro, ekonomisko un cita veida palīdzību, nespēsim panākt ļoti skaidru sankciju ievērošanu un paplašināšanu, tādā gadījumā [..] mēs visi būsim zaudētāji – ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā un pasaulē, jo intereses sliecas arī uz Āfriku un citām valstīm un kontinentiem. [..] Mums ir jāstrādā, lai visa veida ekonomiskie sakari ar Krieviju un Baltkrieviju beigtos.
Mērķis ir viens – Ukrainas uzvara
Runājot jau par iespējamām kara beigām, Zelenskis akcentēja – lai Ukrainas morālā stingrība nepagurtu, nepieciešams to atbalstīt ne tikai ar ieročiem, bet arī politiski, proti, ar iestāšanos ES un NATO. Tie bija vēsturiski lēmumi, bet cīņai par tiem nevajadzēja atdot tik daudz spēka, tik daudz laika.
Volodimirs Zelenskis
Ukrainas prezidents
"Šī kara beigas un rezultāts ir atkarīgs no mūsu visu vienotības."
Savukārt Latvijas Valsts prezidents atmiņā atsauca kara sākumu, kad daudzi neticēja, ka Ukrainai izdosies noturēties, taču pavisam drīz karš valstī ilgs jau divus gadus. Šī neticība un kūtrā Rietumu rīcība, kas bija vērojama kara sākumā, "diemžēl liecina, ka līdz galam nebijām spējīgi noteikt stratēģisko mērķi. Ja sākotnēji tas bija palīdzēt Ukrainai noturēties kaut kādā teritorijā, tagad mums visiem ir skaidrs, ka izšķirošus panākumus varēsim gūt tad, kad visi sapratīsim vienu – Ukrainai ir jāuzvar. Un Zelenska miera formula ir pilna Ukrainas teritoriālā nedalāmība, pilna Ukrainas kontrole pār visām tās teritorijām, atbildīgo par kara izraisīšanu saukšana pie atbildības. Bet brīdī, kad saprotam, ka tas ir viens mērķis, nevis sākam diskutēt, [..] tikai tad, kad mērķis būs skaidrs visiem, tad arī visiem būs skaidrs, ka ir jādara viss, lai tas tiktu sasniegts. Diemžēl visiem tas vēl nav izprasts".
Rinkēvičs solīja personīgi turpināt darīt to, ko jau darījis līdz šim, proti, runāt, skaidrot un pārliecināt citus sabiedrotos dažādākajos formātos. Tāpat Latvijas jaunā palīdzības pakete Ukrainai nav noslēdzošā, tādu būs vēl, tostarp šogad kā minimums 3000 ukraiņu karavīri tiks mācīti Latvijā, bet pārsimts karavīriem un citu dienestu pārstāvjiem būs iespēja iziet rehabilitāciju – arī šāda veida palīdzība, vizītes Ukrainā un pie mums ir absolūti nepieciešamas.
"Mūsu vienīgā stratēģija šobrīd ir Ukrainas uzvara, kas ir ļoti skaidra – atgūt visu teritoriju," uzsvēra Rinkēvičs.
