"Zeme, kas dzied" – šonedēļ noslēdzas filmēšana vērienīgajam kino darbam

Ar krāšņiem, vēsturiskiem tērpiem, zirgiem, ratiem un masu skatiem. Vērienīgajai filmai "Zeme, kas dzied" aizvadītas jau vairāk nekā 30 filmēšanas dienas.

"Sākotnēji bija paredzētas 48 dienas un šķita, ka arī tas ir par maz, šobrīd esam nonākuši pie 36. Tas ir visas komandas nopelns," scenārija līdzautors un režisors Māris Martinsons paskaidro, ka saliedētās atbalsta komandas un aktieru labās sadarbības dēļ kļuva iespējams būtiski samazināt filmēšanai veltīto dienu skaitu.

Šīs nedēļas nogalē kinopilsētiņā "Cinevilla" jau atkal taps kuplas bārdas un frizūras, lai varētu aizritēt filmēšanas noslēdzošā diena.

Svētdien jāuzņem īpaši emocionālas ainas. "Māmuļā" jeb Rīgas Latviešu biedrības namā pirmo reizi plašs cilvēku loks ierauga jauno dziesmu svētku karogu un pirmo reizi plaši skan "Dievs, svētī Latviju".

"Es gribu, lai tie cilvēki, vienkāršie cilvēki, kas to dzird, tie ir tie, kuri parāda tās dziesmas spēku pašā dzimšanas brīdī, kad tā pirmo reizi tiek izpildīta lielam skaitam cilvēku. Viņi sāk celties kājās, es tā iedomājos, ka tajā ir kaut kas tāds, kas cilvēkam liek saprast – tā nav vienkārša dziesma," saka Martinsons.

"Filmēšanas process šo svētdien būs noslēdzies." Filmas producente Linda Krūkle uzsver, ka, noslēdzoties filmēšanai, turpināsies daudzi citi darbi. Safilmēto ainu montēšana, mūzikas ierakstīšana, skaņas un vizuālā apstrāde. Vēl arī maija noslēgumā tiks atklāta izstāde par to, kā tapa vērienīgā filma, jo vēl pirms filmēšanas ir savākta ļoti plaša informācija par Latviju 19. gadsimta nogalē.

"Mums ir svarīgi atcerēties, ka šis nav tikai par dziesmu svētku sākumu, bet par to, ka dziesmu svētki ir mūsu pirmā nacionālā atmoda. Tas nozīmē – šis stāsts ir ne tikai par to, kā radušies svētki, bet par to, kas ir tas sākums, lai vēlāk taptu valsts," teic Krūkle.

Filma par to, kā tapa iespējami pirmie dziedāšanas svētki, kas lika pamatu Latvijas valsts tapšanai, uz kinoteātru ekrāniem būs redzama novembrī.