"Zemūdens akmeņi vēl var uzpeldēt": kādus signālus raida "Silicon Valley Bank" krahs?
Saistībā ar "Silicon Valley Bank" (SVB) sabrukumu tiek norādīts uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FED) inflācijas slāpēšanas agresīvo politiku, strauji ceļot procentu likmes. Tā kā inflācijas apkarošanas "rūgto zāļu" kurss vēl turpināsies ne tikai ASV, bet arī Eiropā, nevar izslēgt, ka izraisīto blakņu rezultātā ekonomikā būs vēl kādi kritušie, – analizē "tv3.lv" aptaujātie eksperti.
"Vai vienas bankas sabrukums ir satricinājums visai ASV finanšu sistēmai? Nē. Izskatās, ka ar to viss būs kārtībā," teic Latvijas Universitātes (LU) profesors, ekonomists Gundars Bērziņš. To uzrādot arī akciju tirgi – pēc piedzīvotā krituma finanšu sektora akciju vērtība atgūstas.
"ASV valdība pieņēma lēmumu garantēt noguldījumus zināmā apmērā. Ja tas nebūtu darīts, potenciālas problēmas varētu rasties lielai daļai ASV mazo banku."
"SVB krahs iezīmē tos riska avotus, kas potenciāli var skart arī citas bankas," teic "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. "Protams, regulators šobrīd pastiprināti skatīsies, lai nerastos līdzīgi precedenti."
Viņaprāt, negatīvie notikumi šobrīd ar to arī varētu aprobežoties. "Lai gan kaut kādi precedenti saistībā ar to, ka naudas cena cēlās un potenciāli turpinās vēl nedaudz celties, var rasties," piebilst ekonomists.
"Negatīvie notikumi bija gaidāmi, bet mēs nevarējām prognozēt, kādā veidā tieši tas izpaudīsies. Un mēs nevaram izslēgt, ka kaut kas līdzīgs vēl var parādīties. Tā var nebūt sistēmiska problēma, bet kādi atsevišķi gadījumi vēl ir iespējami, kad kāda konkrēta banka vai cita finanšu iestāde nav pareizi novērtējusi šīs izmaiņas un nav spējusi veiksmīgi pārvaldīt riskus."
Nenoliedzami, ka straujš procentu likmju kāpums var radīt problēmas finanšu sektorā, – atzīmē arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Kā piemēru viņš min Lielbritānijas pensiju fondus, kuri piedzīvoja grūtības pagājušajā gadā.
Eksperts arī uzsver, ka šobrīd makroekonomiskā vide "nav ļoti ideāla" – izaugsme ir lēna, inflācija saglabājas augsta, parādu līmeņi augsti, procentu likmes jāceļ. "Protams, tur kaut kādi zemūdens akmeņi var uzpeldēt, to mēs pilnībā nevaram izslēgt," viņš piebilst.
Kas paklupināja ASV banku?
Komentējot SVB sabrukuma cēloņsakarības, eksperti atzīmē vairākus apstākļus. Viens no tiem ir konkrētās bankas specifiskā niša – orientēšanās uz tehnoloģiju jaunuzņēmumu un inovāciju finansēšanu.
"Visvairāk atlaisto darbinieku bija tieši IT sektorā. Procentu likmju celšana visvairāk ietekmēja inovatīvos un IT jomā strādājošos uzņēmumus. Daudzi no šiem uzņēmumiem faktiski bija spiesti pārtraukt investīciju programmas. Līdz ar to šai bankai, iespējams, problēmas radīja tieši šī saistība ar konkrēto biznesa nišu."
Tam piekrīt arī Āboliņš, norādot, ka tehnoloģiju uzņēmumu nozarē bija radušies pietiekami daudz izaicinājumu.
Gašpuitis skaidro, ka ASV bankai radās nepieciešamība pēc līdzekļiem, tāpēc tā bija spiesta realizēt vērtspapīrus, kuru cena tirgū izrādījās zemāka nekā tā bija bankas uzskaitē.
"Tā ir diezgan klasiska problēma finanšu sistēmā, kad ir nesaderīgas saistības – pasīvi ar aktīviem. Cietiem vārdiem sakot, nauda tiek nepārdomāti pārvaldīta jeb netiek pareizi vadīti riski. Nepieciešamība pēc resursiem izrādījās daudz lielāka nekā spēja tos īstermiņā segt. Rezultātā radās paliels stress, kādēļ banka pēc būtības aizgāja pa bankrota ceļu," skaidro eksperts.
The tale of Silicon Valley Bank is one of ambition and management mistakes. When the bank was caught flat-footed in a changing economic environment, it waited until the last minute to try to avert its fate. By Friday, it was dead. https://t.co/Q8mvuxcKLz
— The New York Times (@nytimes) March 15, 2023
"Ja bankai nebūtu vajadzības atmaksāt depozītus, kuri aizplūda citu iemeslu dēļ, tad likviditātes problēmas tai nerastos. Problēma bija SVB nespēja nodrošināt depozītu atmaksu brīdī, kad noguldītāji to prasa," piebilst Āboliņš.
"Mani pārsteidz, ka samērā tik liela ASV banka varēja pieļaut tāda veida risku pārvaldības kļūdu. Eiropā tas tiek stingrāk uzraudzīts."
Last night we had an emergency Zoom call with most of Congress to stop a bank run.
Here’s the situation: pic.twitter.com/wiplqp9PsS
— Rep. Jeff Jackson (@JeffJacksonNC) March 13, 2023
Rūgtas zāles, neprognozējamas blaknes
Raugoties plašākā kontekstā, SVB sabrukums lielā mērā tiek saistīts ar centrālo banku pēdējā gada cīņu inflācijas frontē, kad ekonomiskā aktivitāte tiek slāpēta, ceļot naudas cenu jeb procentu likmes. "Tādas ir straujā procentu likmju kāpuma negaidītās sekas konkrētiem uzņēmumiem finanšu nozarē," vērtē Āboliņš.
"Par zemākām procentu likmēm iegādātu ilgtermiņa vērtspapīru tirgus vērtība samazinās, augot procentu likmēm. Bet, ja bankai rodas problēmas ar likviditāti un šie vērtspapīri ir jārealizē, var rasties zaudējumi," viņš piebilst.
Arī Gašpuitis uzsver: lai apkarotu inflāciju, ir jāpieņem lēmumi, kas rada "ne pārāk pozitīvas" sekas. Kā piemēru viņš min iespējamo bezdarba pieaugumu. "Tik straujas procentu likmju izmaiņas, kādas piedzīvojām pagājušajā gadā un kuras zināmā mērā turpinās arī šobrīd, var radīt sekas, kuras nevaram iepriekš prognozēt."
"Tas, ka šobrīd nodeg viena vai otra banka, tā ir tā cena, kuru diemžēl ir jāmaksā. Diemžēl, šādi piemēri vēl var būt. Procentu likmes tiek celtas ar mērķi bremzēt, un tā bremzēšana nav jauka un patīkama, tā var radīt arī iepriekš neparedzamus precedentus."
Jo spītīgāka inflācija, jo agresīvākas centrālās bankas
Aptaujātie eksperti atzīmē, ka ASV bankas sabrukums centrālajām bankām liks pārdomāt savu inflācijas slāpēšanas politiku. Rezultātā, iespējams, turpmākā procentu likmju celšana kļūs gausāka, tomēr nav pamata domāt, ka tā šobrīd tiks apturēta pavisam vai ieslēgta atpakaļgaita.
"Šobrīd šajā jomā pastāv zināma nenoteiktība," vērtē Āboliņš. "Bet centrālām bankām šī situācija tomēr parāda, ka ir jādomā ne tikai par inflācijas slāpēšanu, bet arī par finanšu stabilitāti. Ja situācija paliek ļoti nervoza, tas var piespiest pārskatīt procentu likmju celšanu – piebremzēt to, rīkoties lēnāk."
"Ja līdz šim bija koncentrēšanās uz inflācijas slāpēšanu un ekonomikas izaugsmi, šobrīd aktualizējas arī finanšu stabilitātes faktors. Un lai arī konkrētā ASV banka bija specifiska, bažas šajā saistībā pastāv. Tāpēc centrālajām bankām būs jādomā par nākamajiem soļiem, lai situāciju nomierinātu un lai likviditātes problēmas nevairotos."
Eksperts atzīst, ka līdzsvara meklējumi šajā jomā ir izaicinoši, jo saglabājas augsta inflācija, vienlaikus redzams, ka procentu likmju kāpumam var būt negaidītas blaknes. Āboliņš prognozē, ka tik strauja likmju kāpuma, kā tika gaidīts līdz šim notikumam, visticamāk, nebūs.
Arī Gašpuitis atzīmē, ka pēc SVB kraha tirgi ātri reaģēja, strauji samazinot naudas cenas prognozes. "Domāju, ka tas varētu nedaudz apgrūtināt un pagarināt diskusijas politikas veidotāju aprindās. Tomēr tā kā inflācijas frontē īsti nekas vēl nav mainījies, vismaz vēl martā, iespējams, arī maijā varam sagaidīt procentu likmju pieaugumu."
"Kritiskais moments joprojām būs inflācija. Jo spītīgāka būs inflācija, jo agresīvākas joprojām būs centrālās bankas, to slāpējot."
Ekonomists prognozē, ka centrālās bankas uz laiku var realizēt nogaidīšanas periodu vai nedaudz lēnāku procenta likmju celšanas tempu, lai novērtētu, vai nav sistēmiski riski. Vienlaikus viņš norāda, ka šobrīd sistēmiski riski it īpaši Eiropā nav saskatāmi, lai gan atsevišķi negatīvi precedenti ir iespējami.
"Inflācijas apkarošanai ir sava cena. Un te mēs varam redzēt, ko nozīmē vārds "rūgtas zāles". Bet ir skaidrs, ka šīs zāles ir jāpiemēro, lai arī tas nav patīkami un lai arī tas var radīt zināmas grūtības," piebilst Gašpuitis. "Bet ir skaidrs, lai inflāciju nodzītu, tas tiek un tiks darīts. Un inflācija šobrīd ir primārā. Bet noteikti tiks izvērtēti apstākļi, lai izvairītos no sistēmiskiem satricinājumiem."
"ASV centrālā banka kā savu mērķi ir izvēlējusies cenu stabilitāti," akcentē Bērziņš. "Un tagad redzam sekas, kas ir cikliska parādība ekonomikas attīstībā."
Arī Bērziņš vērtē, ka centrālās bankas varētu kļūt piesardzīgākas turpmākajos lēmumos par procentu likmju kāpināšanu. Piemēram, iepriekš plānoto 0,5 procentpunktu vietā procentu likmes varētu celt par 0,25 procentpunktiem, vai arī uz kādu laiku tās netiks celtas.
Domino efektam nesaskata pamatu
Salīdzinot šodienas apstākļus, kādos bankrotēja SVB, ar 2008. gada finanšu krīzi, eksperti norāda uz būtiskām atšķirībām, kādēļ šoreiz nav pamata domāt par negatīvu notikumu domino efektu banku sektorā.
The world saw a failing bank. Biden aides saw a great unraveling. New fears began to surface about a potential run on Silicon Valley Bank, threatening widespread devastation not just for California, but perhaps the U.S. economy writ large. https://t.co/i7gwvm1SJJ
— The Washington Post (@washingtonpost) March 15, 2023
Gašpuitis atzīmē, ka 2008. gada finanšu krīzei bija krietni plašāki cēloņi ar visām finanšu piramīdām, ar nekustamā īpašuma vērtspapīriem, kam sākot brukt, viss bruka līdzi.
"Toreiz problēmas bija ar to, ka bija izsniegti aizdevumi pārsvarā mājsaimniecībām ASV, kuras nespēja tos atdot," salīdzina Āboliņš. "Līdz ar to sākās kredītu nemaksāšana, kas radīja nenovēršamus zaudējumus bankām."
"2008. gada finanšu krīzē problēmas bija kreditēšanas pusē. Šobrīd notiekošais vairāk ir konkrētas bankas likviditātes problēma, kas saistīta ar kļūdām risku pārvaldībā."
LU profesors Bērziņš norāda, ka šodien arī pašu banku finanšu situācija ir krietni labāka: "Tās ir labāk kapitalizētas un ievērojami stabilākas. Ievērojami stingrāks ir banku regulējums. Līdz ar to nav pamata domāt, ka lielajām sistēmiskajām bankām varētu rasties kādas finanšu stabilitātes problēmas."
Gašpuitis atzīmē, ka SVB krahs zināmu stresu ir radījis. Atsevišķās bankās ir bijusi noguldījumu aizplūšana, bet tas nav bijis masveidā. "Šobrīd nav pamata domāt, ka būtu vērojams kāds aizsākums plašāka mēroga krīzei," viņš piebilst.
"Ir skaidrs, ka procenta likmju celšana ir radījusi zināmas problēmas arī citām bankām, kurām vēl nerealizēto vērtspapīru zaudējumi ir diezgan apjomīgi. Tas nozīmē, ka bankas pie noteiktu apstākļu sakritības var nonākt diezgan izaicinošā situācija, kad šos zaudējumus var nākties realizēt. Un tad mēs jau varētu runāt par plašāka mēroga problēmām, kas tomēr nenozīmē ekonomikas krīzi."
Vienlaikus Gašpuitis atzīmē, ka Latvijas un Baltijas banku stresa risku pārvaldība ir ļoti augstā līmenī: "Kapitāla pietiekamība pēc iepriekš piedzīvotās krīzes ir ļoti augstā līmenī, lai par to nebūtu jāuztraucas. Mums tās mācības ir bijušas, es teiktu, ka mēs šajā ziņā esam daudz stabilākā situācijā nekā, piemēram, ASV."
The Trump-era rollback of banking regulations was a big mistake.
The proof? Silicon Valley Bank's implosion.
The least Congress can do now is help prevent this type of meltdown from happening again by restoring Dodd-Frank regulations for all banks — regardless of their size. pic.twitter.com/weVvTxTFLJ
— Robert Reich (@RBReich) March 14, 2023
Arī Bērziņš uzskata, ka satraukumam par Latvijas finanšu sektora stabilitāti nav pamata. Viņš atzīmē, ka Latvijā ir arī vidēji zemi aizņemšanās apjomi, kas vēl jo vairāk samazina nestabilitātes riskus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
