ZZS frakcija neredz problēmu, ka Mieriņa plašākai sabiedrībai līdz šim nebija zināma
Jaunpienācēja Saeimā, bet ne politikā. Nesen ievēlētajai Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze pašvaldības domes darbā. Plašākai sabiedrībai viņa ir maz pazīstama. Iepriekšējais kandidāts Gunārs Kūtris amatu neieguva, jo labvēlīgi izteicās par šonedēļ atkārtoti notiesāto Aivaru Lembergu. Lembergs joprojām ir ZZS Ministru amata kandidāts. Arī Mieriņa pirms tam izteikusi savu atbalstu Lembergam. Viņa atteicās komentēt savu pozīciju šobrīd, aizbildinoties ar norobežošanos.
Dažas dienas pirms likumdevējam bija jālemj par nākamo Saeimas priekšsēdētāju, kandidāts Gunārs Kūtris intervijās izcēlās ar Aivaram Lembergam glaimojošiem izteikumiem. Tas viņam maksāja vēl neiegūto amatu. Lai arī deputāti trīs kārtās balsoja par viņa kandidatūru, visiem Saeimā bija zināms, ka Kūtrim trūkst atbalsta un ZZS izvirzīs citu kandidātu. Izvēle krita uz deputāti Daigu Mieriņu. Viņu iebalsoja ar 55 balsīm uzreiz pēc Kūtra izgāšanas.
"Tajā brīdī mēs no rīta vēl balstījāmies tikai indikācijās un signālos, tas nebija skaidrs lēmums, kas būtu paziņots no mūsu partneriem. Un tā teikt, lai saglabātu vēsu prātu mēs nopozicionējāmies, ka ejam ar savu kandidātu līdz galam. (NP: Tad Mieriņas kundzes nominēšana bija vairāk tāds spontāns lēmums) Tā varētu teikt jā."
No ierēdnes valsts ieņēmumu dienestā līdz otrajai augstākajai amatpersonai Latvijā. Daiga Mieriņa vairāk nekā 10 gadus vadījusi Carnikavas domi, bet, kā pati to sauc, lielajā politikā ir pirmo reizi.
14. Saeimas vēlēšanas ir pirmās, kurās kandidēja Daiga Mieriņa. Lēmums neesot saistīts ar to, ka pēc novadu apvienošanas bijušajai vadītājai bijis jāpāriet opozīcijā.
"Cilvēki mani uzrunāja, ka vajadzētu arī pamēģināt spēkus, kaut gan sākumā tāda doma varbūt arī nebija. (..) (NP: Tad lēmums kandidēt Saeimā nebija tik daudz jūsu, cik piedāvājums?) Nē, nu viens dzīves posms bija noslēdzies pašvaldībā un skaidrs, ka vajadzēja domāt. Tā kā es biju strādājusi valsts pārvaldes darbā un arī ministrijā, es zināju, ko var un ko nevar izdarīt."
Mieriņa varbūt ir jaunpienācēja Saeimā, bet politika viņai nav sveša. Beigusi Ādažu astoņgadīgo skolu, turpinājusi izglītoties Bulduru tautsaimniecības tehnikumā. Pēc tam iestājusies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur ieguvusi bakalauru dārzkopībā. Pavisam drīz pēc tam sākusi savu ceļu dažādos ierēdniecības sektoros.
Sākotnēji strādājusi Valsts ieņēmumu dienestā, taču darbu pavisam drīz atstāja par labu Satiksmes ministrijai. Paralēli 2001.gadā sākusi arī politisko karjeru, kad tika ievēlēta par Carnikavas pagasta domes deputāti no vietējās partijas "Par savu pagastu". Partijā viņa neuzkavējās. Jau nākamajās 2005.gada vēlēšanās startēja no Andra Šķēles "Tautas partijas" un atkārtoti ievēlēta domē. Arī šajā partijā Mieriņa nepalika ilgi. Viņa gan neatceras, kad konkrēti iestājusies Latvijas Zemnieku savienībā, kuras biedre ir joprojām. 2009.gada vēlēšanās sevi pieteica kā Zaļo un zemnieku savienības, "Jaunais laiks", Partija "Visu Latvijai!" apvienības kandidāti.
"Nu, es jauns ambiciozs cilvēks iestājos savulaik "Tautas partijā" absolūti personīgu motīvu vadīta. Gribējās vietā, kur es dzīvoju, Carnikavā, lai viss notiktu. Un tas bija galvenais mērķis. Un es iestājos. (..) Un arī ilgu laiku bijām opozīcijā – astoņus gadus. Pēc tam mani uzrunāja cilvēki, līdzīgi domājoši. (..) 2007. vai 2008. gadā cilvēki mani uzrunāja un tā kā man ir arī izglītība Latvijas Lauksaimniecības universitātē, viena no, tad es arī pieņēmu šo uzaicinājumu."
Darbu domē un Satiksmes ministrijā savienojusi ar krēsliem dažādās padomēs un komisijās. Nepilnu gadu pēc stāšanās nodaļas vadītājas amatā, kļuvusi arī par "Kurzemes ceļi" padomes locekli. 2004. gadā savu portfolio papildinājusi arī ar krēslu "Elektronisko sakaru direkcijas" padomē. Tāpat Mieriņa tolaik kļuva par locekli divās pastāvīgajās komisijās – Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un SIA "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs". Šie uzņēmumi bijuši saistīti ar skaļo digitālās televīzijas afēru.
Abas komisijas veidotas ar mērķi uzraudzīt advokātu biroju, kas pārstāvējis uzņēmumus tiesas procesā pret britu kompāniju "Kempmayer Media Limited". Mieriņa tur nokļuvusi, jo ministrijā strādājusi audita nodaļā. Darbs komisijā nav bijis slikti atalgots. Jau pirmajā gadā viņa par to saņēma 3600 latu. Alga kāpa katru gadu – 2005. gadā tie bija jau 4150 un 2006. gada 4343 lati.
Ne sliktāku algu viņa saņēmusi par darbu "Elektronisko sakaru direkcijas" padomē. Ja pirmajā gadā viņa par to saņēma 1795 latus, tad pēdējā pilnajā darba gadā pirms padomes likvidēšanas, alga bija gandrīz trīskāršojusies līdz 5400 latiem. Mieriņa darbojās elektronisko sakaru padomē, kad tās priekšsēdētājs bija Aināram Šleseram pietuvinātais Lauris Dripe, daļa no tā sauktā "Šlesera astoņkāja" un kura vārds figurējis arī bēdīgi slavenajās Rīdzenes sarunās. Sarunā ar "Nekā personīga" Mieriņa skaidro, ka strādājusi padomē jau pirms tur tika iecelts Dripe, turklāt viņa tur bijusi kā ministrijas pārstāve un saskare ar Dripi praktiski neesot bijusi.
Mieriņa darbu ministrijā atstāja 2009. gadā. Tajā pašā gadā pēc pašvaldību vēlēšanām kļuvusi par Carnikavas novada domes priekšsēdētāju un amatā palikusi līdz pat Carnikavas apvienošanai ar blakus esošo Ādažu novadu. Mieriņa pati atklāti kritizējusi novadu reformu. Carnikava bija viena no tām pašvaldībām, kas reformu apstrīdēja Satversmes tiesā. 2021. gadā tiesa nosprieda, ka novadu apvienošana atbilst Satversmei.
Pirms novadu apvienošanas aktīvi sadarbojusies ar blakusesošās Ādažu domes ilglaicīgo vadītāju un tagadējo Saeimas deputātu Māri Sprindžuku. Nekā personīga izdevās noskaidrot, ka abi pazīstami jau sen, jo auguši vienā ciemā.
"Jā, Daigu es pazīstu jau ļoti sen, jau no bērna kājas (..) Es domāju, ka Daiga var labi uzraudzīt to, kas notiek zālē. Arī šodien mums bija diezgan karsta debates, tā kā es domāju, ka arī kā sieviete viņa ir ne mazāk spējīga gludināt asumus. (..) Protams, varbūt varbūt ir kaut kādas reprezentatīvas lietas, ārlietu funkcija, kur būtu labākas valodas zināšanas, bet to var nokompensēt."
2015. gada nogalē Carnikavas domes deputāti nobalsoja par Mieriņas atcelšanu no priekšsēdētājas amata. Jau ilgstoši opozīcija vainoja Mieriņu par autoritatīvu darba stilu un budžeta līdzekļu izšķērdēšanu. Bet mēnesi vēlāk viņa amatu atguva.
"Simanovskas kundze, es jums varētu izstāstīt par Carnikavas iepirkumiem; par to, cik līdzekļu vēl būs jāatmaksā Ādažu novada pašvaldībai par nepamatotiem projektiem; par to, cik daudz bija Carnikavas pamatskolā… neattiecināmās izmaksas pēc projekta īstenošanas. Un tad jūs saprastu, vai tur ir viss ideāli vai nav."
Viens no pārmetumiem Mieriņai saistīts ar Mežgarciema uzņēmējdarbības un inovāciju parku. Bijušā padomju militārajā pilsētiņā investēti 7 miljoni komunikāciju un infrastruktūras izbūvei, no kuriem 3 miljoni piesaistīti no Eiropas Savienības. Saistību neizpildes gadījumā, tos nāksies atmaksāt. Termiņš ir šī gada 31.decembris. Tagad projekta finanšu saistības pārņēmusi Ādažu dome. Domē neesot informācijas par iespējamu nesaimniecisku rīcību.
"Droši vien ir jāvērtē, kas ir tie apsvērumi par kaut kādām nesaimnieciskām rīcībām. Es ļoti ceru, ka tādu nav. Vismaz tādu pamatotu datu mums nav. Un jāatzīst, ka ir apvienojušās divas pašvaldības, kuras abas bijušas ar saistībām. (..) Un kopumā, apvienojoties pašvaldībām, tie kredītportfeļi ir bijuši diezgan apjomīgi. Un šobrīd ar tām saistībām, kā ar izaicinājumu, ejam uz priekšu."
Ādažu dome neplāno pārbaudīt nedz Mežgarciema, nedz citu Carnikavas domes iesākto projektu lietderību. Mieriņa nepiekrīt opozīcijas deputātu apvainojumiem. Mežgarciema projekta realizēšana aizkavējusies Covid-19 pandēmijas dēļ. Šobrīd Ādažu novads ceru uz projekta termiņa pagarinājumu – līdz 2026.gada beigām.
Līdzīgi kā Kūtris, arī Mieriņa labvēlīgi izteikusies par Aivaru Lembergu. Šonedēļ stājies spēkā apelācijas instances spriedums. Lembergs atzīts par vainīgu daudzu noziegumu veikšanā. Mieriņa nevēlējās atklāt, vai arī turpmāk partija plāno atbalstīt Lembergu kā Ministru prezidenta amata kandidātu. ZZS varētu kopīgi pieņemt lēmumu par šo jautājumu nākamnedēļ, sava viedokļa viņai nav.
"Es absolūti pie tā pieturos tā iemesla dēļ, ka šobrīd mans amats ir pilnīgi kaut kas cits. Viņš uzliek zināmu pienākumu un es tiešām negribu apdraudēt Saeimu ar visiem šiem reputācijas riskiem."
ZZS frakcijas priekšsēdētājs neredz problēmu, ka Mieriņa plašākai Latvijas sabiedrībai līdz šim nebija pazīstama.
"Tagad būs iespēja iepazīt. Šobrīd atliks viens uzticēties tam, cik novērtēta viņa ir mūsu partijas vidū."
Saeimas un domes vadīšana atšķiras, atzīst pati Mieriņa. Šobrīd viņa vēl nevar nosaukt precīzus mērķus un ambīcijas kā parlamenta priekšsēdētājai, taču pati uzskata, ka ar uzdevumu tiks galā.
"Ir tādi, ir protams jau vesela virkne ne spriedumi, bet idejas, kuras varētu darīt, bet to laika gaitā, protams, uzlabot darba kvalitāti kā tādu."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
