ZZS: Lēmumā izcirst jaunākus mežus sabiedrības intereses nav ņemtas vērā
Diskusijas lēmumā par jaunāku mežu izciršanas pieļaušanu notikušas, neiesaistot vides aizsardzības organizācijas, kas rada bažas, ka šajā procesā nav ņemtas vērā sabiedrības intereses, paziņojumā medijiem pauž Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Kā norādīja ZZS frakcijas preses sekretāre Dace Kārkliņa, Latvijas vides aizsardzības organizācijas ir paudušas satraukumu par otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē steidzamības kārtā iekļautajiem grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļauj jaunāku mežu izciršanu. Neskatoties uz to, ka grozījumi jau divreiz apturēti sabiedrības spiediena dēļ, tie sēdē tika pieņemti.
"Tas ir pretrunā ar iepriekš izteikto solījumu, ka noteikumu grozījumi tiks skatīti pēc to saskaņošanas ar vides aizsardzības organizācijām un meža nozari," uzsver ZZS deputāti.
Tāpēc ZZS Saeimas frakcija pieprasa Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) skaidrot, kāpēc diskusijas par mežizstrādes nosacījumu atvieglojumiem notikušas bez organizāciju dalības, norādīts ziņojumā.
Vides aizsardzības organizācijas norādījušas, ka noteikumu grozījumi, kas ļauj izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017.gadā un atkārtoti 2019.gadā. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, lai gan organizācijas iepriekš uzsvērušas, ka nav pieļaujams kāpināt ciršanas apjomus un noplicināt mežu dabas daudzveidību, mazinot iespējas Latvijai sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus, skaidroja Kārkliņa.
Frakcijas skatījumā valdības lēmums pieļaut jaunāku mežu izciršanu apdraud bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu.
ZZS aicina Kariņu arī sniegt vērtējumu, kā otrdien pieņemtie noteikumu grozījumi mežizstrādē ietekmēs Latvijas mežus un kā Latvija paredzējusi pildīt Eiropas Savienības kopējo mērķi nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvēlēšanu dabas aizsardzībai un 10% sauszemes teritorijas stingru aizsardzību.
Tāpat frakcijas deputāti vēlas noskaidrot, vai valdība ir plānojusi pasākumus, kas veicinātu koku un koksnes produkcijas lielākas pievienotās vērtības radīšanu Latvijā, tādējādi radot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, atzīmēja Kārkliņa, minot, ka 75% Latvijas meža nozares produkcijas tiek eksportēti.
Jau ziņots, ka ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.
Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.
Noteikumu grozījumos ietvertās normas ir vērstas uz meža vērtības palielināšanu, tāpēc noteikumu projektā, ar kuru tiek īstenots politikas plānošanas dokumentā par stratēģisko ietekmi uz vidi noteiktais, nav nepieciešams ietvert atsevišķu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
