ZZS un LRA kritizē "nemākulīgi un neprofesionāli" organizēto EP vēlēšanu procesu

Balsu skaitīšana sākās jau sestdienas vakarā, bet rezultātus oficiāli atklāt bija iespējams tikai pusnaktī uz pirmdienu, kad vēlēšanas bija beigušās arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Vēlā nakts stundā ES mājā Aspazijas bulvārī valda rosība. Šeit uz oficiālo EP vēlēšanu rezultātu paziņošanu ir sapulcējušies politiķi, eksperti un CVK vadība.

Kā jau iepriekš liecināja neoficiālā informācija, uzvaras laurus vēlēšanās plūkusi "Jaunā Vienotība". Tā ieguvusi visvairāk balsu – līdz ar to divus mandātus no astoņiem mandātiem Eiropas Parlamentā.

"Vienotības" līderis Arvils Ašeradens, kurš pats gan ievēlēts nav, partijas panākumus saista ar to, ka vēlētāji novērtējuši līdzšinējo partijas darbu Eiropas līmenī: "Es teiktu, ka tā ir pieredze, profesionalitāte un ietekme Eiropas politikā. Vienotība ir tā, kas ir pārstāvēta pašvaldību līmenī, valdībā, Eiroparlamentā, Eiropas Komisijā. Es domāju, ka šis piedāvājums vēlētājus pārliecināja."

Pēc labajiem rezultātiem vēlēšanās, "Jaunā Vienotība" uzstāšot, ka Valdim Dombrovskim jāsaglabā Eiropas Savienības komisāra amats. Tam neiebilst jau ceturto reizi Eiropas Parlamentā pārvēlētais "nacionāļu" līderis Roberts Zīle, kuru savukārt uztrauc tas, ka latviskā elektorāta partiju sašķeltības dēļ trīs no astoņām vietām Eiropas Parlamentā ieguvusi "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība.

"Bēdīgi īstenībā tas ir. Apmēram 20% no latviešu elektorāta balsīm nav saskaitītas, jo tās vienkārši ir "pazudušas". Zināmus secinājumus ir jāizdara. (LNT: Palikušas "aiz barjeras".) Ir jāizdara secinājumi nākamajām vēlēšanām," norāda Zīle.

"Nacionāļi" paši savu pārstāvniecību Eiroparlamentā dubultojuši – ievēlēts ne tikai Zīle, bet arī pašreizējā kultūras ministre Dace Melbārde.

Vienīgais no tā sauktajiem "jaunajiem spēkiem", kas iekļuvis Eiroparlamentā, ir partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ar Ivaru Ijabu priekšgalā. Iegūtā viena vieta gan nav tas, uz ko apvienība bija cerējusi: "Mēs bijām cerējuši uz vairākām, bet ir jābūt reālistiem, jo tur ir konkurenti, kas ir bijuši 15 gadus šajā jomā. Protams, jauniem ienākt ir vienmēr sarežģītāk. Mēs esam reālistiski apmierināti ar rezultātu, lai gan cerības bija augstākas."

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) no vienas vietas iegūšanas Eiropas Parlamentā tikmēr šķīra pavisam nedaudz balsu. "Mēs neizmantojām tik daudz līdzekļu kā citi, tas būtu viens aspekts. Mums noteikti prasīja arī laiku formulēt to, kas ir mūsu atšķirīgais piedāvājums no citiem politiskajiem spēkiem. Kas atstāj nelabu pēcgaršu ir vēlēšanu process – tas, cik nemākulīgi, neprofesionāli tas tika organizēts," saka EP deputāta amata kandidāte Dana Reizniece-Ozola.

Par vēlēšanu procesu neapmierinātību pauž arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Edvards Smiltēns. Politiķis pieļauj, ka "reģionāļi" varētu iegūt vairāk balsu, ja nebūtu radusies situācija, ka iepriekšējās balsošanas laikā tehnisko ķibeļu dēļ vēlētāji nevarēja nobalsot jebkurā iecirknī: "Ja ir 1000 iecirkņu, un pieņemot, ka katrā iecirknī bija kādi 10 cilvēki, mēs redzam, ka ir zaudētas 10 000 balsis. Tas ir fakts, kas fundamentāli varētu izmainīt vēlēšanu matemātiku attiecībā uz šīm trim partijām – LRA, ZZS un LKS. (LNT: Vai apsverat iespēju apstrīdēt vēlēšanu rezultātus?) Mēs ļoti atbildīgi vērtēsim visas šīs lietas."

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja tikmēr pauž viedokli, ka atcelt vēlēšanu rezultātus vēlēšanu procesā pieļauto kļūdu dēļ nebūtu samērīgi. Tāpēc komisija rezultātus apstiprinās. Pasākuma noslēgumā sanākušie mielojās ar kūku Eiropas Parlamenta plenārsēžu zāles izskatā.