Latvijas ornitologi veic nebijušu eksperimentu, lai sagatavotu mazo ērgļu ligzdas

"Tai brīdī, kad eglei paņem šeit nost galotni, tur notiek interesants fizioloģisks process, un tas zars sāk stiepties uz augšu un pārvēršas par galotni." Ornitologs Jānis Ķuze skaidro, kā viņš piemēro egļu galotnes mazo ērgļu ligzdošanas vajadzībām.

Mazie ērgļi ligzdas vij eglēs, kas vētrā zaudējušas galotni. Sānu zari veido tādu kā vainagu, kur putniem ir ērta un visai stabila pamatne ligzdas veidošanai. Taču ne vienmēr dabiskā veidā pietiekami daudz egļu galotņu ir piemērotas ligzdu vīšanai.

"Izvēloties koku, mēs ņemam vērā vairākus apstākļus. Kokam jābūt spēcīgam vainagam, proti, nav vēlams šādus darbus darīt kokā, kas ir novājināts, kuram pliks vainags." Ornitologs dodas izvēlēties egles galotnē aptuveni 15 metru augstumā. Vispirms tiek zāģēta pati galotne.

Tomēr, tas vēl nav viss, jo ligzdai jāatrodas vietā, kur ir resnāki, stabilāki zari. Tāpēc zāģēšana turpinās vēl zemāk.

Viss šis darbs tiek veikts, lai mazajiem ērgļiem, kuri pašlaik vēl atrodas dienvidos, atgriežoties būtu plašāka izvēle, kur būvēt jaunu ligzdu. Mazajiem ērgļiem patīk laiku pa laikam mainīt ligzdošanas koku.

"Mēs piedāvājam iespēju vieglāk atrast to alternatīvu ligzdu būvēšanai piemērotus kokus. Ir vienošanās, ka, darbojoties desmit mikroliegumos, sagatavosim 40 kokus," stāsta ornitologs.

Jānis Ķuze norāda, ka šajā pavasarī ir iecerēts piemērot 40 egles dažādās Latvijas vietas putnu ligzdošanas vajadzībām. Tomēr putni sagatavotajos kokos varēs iedzīvoties aptuveni pēc pieciem gadiem, kad egļu zari būs izstiepušies uz augšu un izveidos piemērotu vietu jaunai ligzdai.