Lietuvas premjere cer, ka jūras robežlīguma jautājums ar Latviju neprasīs vēl 40 gadu

Latvijā vizītē ieradusies pērnā gada nogalē amatā apstiprinātā Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte. Viņai bijušas tikšanās ar teju visām mūsu valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, premjeru. Pārrunāti aktuālie Latvijas un Lietuvas sadarbības jautājumi, kā arī Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanās gaita pēc pandēmijas. Sarunās skarts arī Baltijas valstu kopīgais dzelzceļa projekts "Rail Baltica", kā arī norises kaimiņvalstī Baltkrievijā.

Kāda ir šā brīža situācija Lietuvā saistība ar Covid-19 un vakcinācijas procesu. Latvijā mums ir zemākie rādītāji Baltijas valstīs. Jums ir augstākie vakcinācijas rezultāti. Kā jūs motivējat cilvēkus vakcinēties?

"Mēs jau no sākta gala ļoti mērķtiecīgi strādājām, lai savakcinētu riska grupas, seniorus. Situācija Lietuvā bija dramatiska, mēs analizējām saslimušo vecumu, mirušo vecumu, koncentrējāmies arī uz šo cilvēku vakcināciju. Tas ir devis rezultātu. Ar jauniem cilvēkiem tagad ir sarežģītāk – no vienas puses, viņi vēlas ceļot, iegūt digitālo sertifikātu un baudīt brīvību, bet vienlaikus tas nenotiek tik ātri.

Viens no iemesliem varētu būt, ka kopējā situācija ir labāka, pie jums un arī Lietuvā – varbūt daļai cilvēkiem tas ir signāls, ka mēs varam nesteigties. Es tam negribu piekrist, un arguments, ko es izmantoju, mēs redzam jaunās mutācijas attīstās, un, kamēr lielākā daļa sabiedrības nebūs vakcinēta, vīruss nekur nepazudīs. Mēs šobrīd izmantojam visdažādākos loģistikas risinājumus, lai vakcīnas padarītu tuvākas. Mēs braukājam pa valsti ar teltīm, ārstiem, lai jebkurš, kurš iet, piemēram, iepirkties vai citās ikdienas gaitās – var vakcinēties.

Tas ir vitāli svarīgi, lai rudenī mums nevajadzētu atkal "lokdaunu", līdz ar to mēs tiešām mērķtiecīgi uzstājam uz vakcināciju."

Runājot par rudeni – vai šobrīd jūs gatavojaties iespējamam Covid-19 uzliesmojumam rudenī?

"Jā, mēs gatavojamies. Glābiņš, protams, ir vakcinācija – sasniegt lielāko daļu sabiedrības, kas ir vakcinējušies. Bet vienlaikus – lielākais mūsu fokuss ir uz skolām. Lielākā problēma ir skolas, jo bērnus līdz 12 gadu vecumam nevar vakcinēt. Mums ir jāsagatavo jauktās mācīšanās sistēma – lai daļa var mācīties klātienē, daļa attālināti, savstarpēji mainoties. Un tas ir lielākais izaicinājums mums – sagatavot atbilstošas ventilācijas sistēmas, tehnisko nodrošinājumu, tas ir tas, ko mēs darām tagad."

Pāriesim uz  situāciju Baltkrievijā. Kā jūs komentētu, kāda situācija ir šobrīd – saistībā ar nosēdināto "Ryanair" lidmašīnu, cilvēktiesību pārkāpumiem?

"Ziniet, cilvēki Baltkrievijā cieš jau gadiem. Pēdējo 20 gadu laikā ir bijuši neskaitāmi gadījumi, kad ir notikušas necaurspīdīgas vēlēšanas, tie paši cilvēktiesību pārkāpumi, represijas. Pēc 2020. gada vēlēšanām situācija ir krasi mainījusies.

Ja mēs runājam par opozīciju un Lukašenko, es teiktu, ka viņš ir opozīcijā pret paša cilvēkiem, jo es nedomāju, ka viņam ir vairākuma atbalsts. Bet vienlaikus mēs redzam, ka nav pilnīgi nekas, kas varētu apturēt diktatoru, kurš cenšas saglabāt savu režīmu par katru cenu. Un tagad tas, ko mēs redzam, kas notiek pie mūsu robežām – "Ryanair" lidmašīnas stāsts bija valsts sponsorēta lidmašīnas nolaupīšana, terorisms, bet šeit uz mūsu robežas mēs redzam valsts sponsorētu cilvēku kontrabandu, jo ceļošana no Bagdādes uz Minsku noteikti nav bez Baltkrievijas režīma atbalsta.

Arvien vairāk un vairāk cilvēku nāk, un, ja iepriekš mums bija vismaz kāda sadarbība ar Baltkrievijas robežas policiju, tagad viņi nāk pāri bez nekādas aizturēšanas. Viņi saka, – neko nezinām. Tāpēc esam pārliecināti, ka tas ir organizēts uzbrukums – tas nav uzbrukums mums, bet ir organizēts uzbrukums Eiropas Savienībai."

Vai Eiropas Savienība ir pietiekami skaidri reaģējusi uz notiekošo Baltkrievijā?

"Pēc šīs lidmašīnas nolaupīšanas, kad visi saprata, ka tas nav tikai par Baltkrievijas pilsoņiem, tas atvēra acis, ka jebkura lidmašīna, kas lido, piemēram, no Rīgas uz Helsinkiem vai citur, var tikt sagrābta un nosēdināta Baltkrievijā. Tie ir mūsu cilvēki, kuri patiesībā varētu vienkārši kaut kur Baltkrievijā pazust, un mēs neviens par viņiem nekad neko neuzzinātu. Tas lika Eiropas Savienībai rīkoties ļoti strauji un skaidri; otrs ir sankcijas, kas šobrīd ir pēdējā fāzē, un es ceru, ka tā būs pamatīga sankciju pakete."

Kā jūs redzat kopumā attiecības ar Baltkrieviju – piemēram, pēc mūsu diplomātu izraidīšanas, Latvijas vēstnieks norādīja, ka attiecības ir iesaldētas – kā jūs redzat savas puses attiecības ar šo režīmu?

"Mūsu vēstnieka Baltkrievijā nav jau ļoti ilgu laiku. Pēc tam, kad Latvijas diplomāti tika izraidīti, mēs solidarizējāmies un izraidījām no Lietuvas arī divus Baltkrievijas diplomātus. Tehniski šobrīd tāpat kā jums ir vēstniecība, viens darbinieks, un vienīgais, ko mēs praksē darām, palīdzam saviem cilvēkiem. Jo mūsu oficiālais paziņojums un aicinājums lietuviešiem Baltkrievijā pēc lidmašīnas nolaupīšanas bija – tur nav droši, un, lūdzu, brauciet mājas pēc iespējas ātrāk."

Kā jūs domājat, kāda ir Krievijas loma šajā situācijā?

"Tas ir stratēģiskais investors – citādi šī situācija noteikti nebūtu tāda kā tagad. Baltkrievijas ekonomika ir ļoti, ļoti ierobežota. Kas pludina iekšā naudu Baltkrievijā – Kremlim un, es domāju, Putinam tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai palielinātu savu ietekmi ne tikai Krievijā, bet arī Baltkrievijā. Un tieši tāpēc viņš stāv un stāvēs aiz Lukašenko režīma."

Paturpinot par Krieviju. Krievijas propaganda – mēs redzam šo propagandas mašinēriju, dezinformācijas palielināšanos – centienus pārrakstīt Eiropas vēsturi un noliegt Baltijas valstu okupāciju. Kāda situācija ir Lietuvā?

"Manuprāt, satraucošākais ir tas, ko jūs pieminējāt – absolūti pārrakstīt vēsturi, un šie naratīvi, kas tiek izmantoti, – es tos piedzīvoju, kad mācījos padomju skolā. Es atceros visus tos stāstus, ka Baltijas valstis ir brīvprātīgi iestājušās PSRS, lūgušas uzņemt sevi Padomju Savienībā – nu, visus šos murgus. Viņi to dara ļoti augstā līmenī. Tas ir ļoti bīstami – es gan neticu, ka manā valstī ir daudz cilvēku, kuri tam tic. Jo ir ļoti daudz cilvēku, kuri to visu labi atceras.

Problēma ir, ka cilvēki sāk domāt: varbūt tur ir kādi argumenti, varbūt tomēr viss nebija tik melns vai balts, bet nē – okupācijas vēsture man ir tieši melna un balta. Es citreiz domāju, kur mēs būtu bijuši – Latvija, Igaunija, Lietuva, ja nebūtu šie 50 okupācijas gadi. Mēs nerunātu ar saviem cilvēkiem par tik ikdienišķām lietām – mēs runātu par lielām lietām, mēs būtu daudz daudz attīstītāki. Mēs joprojām maksājam par 50 okupācijas gadiem, līdz ar to man nav zaļās vai citas krāsas. Ir tikai melns vai balts."

Kā jūs redzat mūs – tepat blakus Baltkrievija, otrā pusē Krievija ar savu agresīvo politiku -, cik droši mēs varam justies?

"Es domāju, ka mēs varam justies drošāk kā jebkad – mēs esam NATO, Eiropas Savienībā. Mums ir sabiedroto karaspēks reģionā, mēs redzam lieku uzmanību mūsu reģionam no mūsu partneriem. Bet tai pašā laikā tas, par ko mēs tikko runājām – centieni pārrakstīt vēsturi, atgriešanās pie staļinistu naratīva – šīs tendences mūs satrauc, jo situācija mums apkārt nekļūst labāka. Tieši pretēji – tā kļūst arvien saspringtāka. Paldies Dievam, mūsu sabiedrotie to redz."

Noslēgumā parunāsim par mūsu bilaterālajām attiecībām? Kā jūs redzat, kur mēs esam un kurp mums vajadzētu doties? Lielā daļā jautājumu redzam ciešu sadarbību un vienotu nostāju – tomēr ir jautājumi, kur viedokļi krasi atšķiras – piemēram, Astravjeca – mūsu puses neratificētais jūras robežlīgums.

"Šie laikam ir divi vienīgie jautājumi, kur mums vajadzētu sadarboties vairāk un ciešāk. Bet kopumā es teiktu, ka mūsu bilaterālās attiecības ir perfektas. Mums nav tikai vienota vēsture un sāpes, ko esam izcietuši, pārdzīvojot padomju noziegumus pret mūsu tautām, mūsu tautu brīvības centieni, bet vienlaikus mums ir tik daudz sadarbības ikdienā. Kaut vai mūsu un jūsu cilvēki brauc viens pie otra, mums ir vienoti investīciju projekti.

Arī Baltijas burbulis pandēmijas laikā, ko par piemēru ņēma citi pasaulē. Mums ir milzīgi projekti, ko mēs kopā īstenojam, un to novērtē arī Eiropas līmenī, jo mēs varam parādīt – paskatieties, cik cieši var trīs valstis sadarboties. Šī sadarbība ir tiešām izcila, protams, mums ir neatrisinātie jautājumi – par jūras robežu."

Cik tālu ir šis jautājums?

"Šis ir 40 gadu vecs jautājums, bet es ļoti ceru, ka tas neprasīs vēl 40 gadus, lai rastu risinājumu."