Ņem vērā! Naktī uz 28. martu pulkstenis jāgriež stundu uz priekšu
Šonakt pārejam uz vasaras laiku – pulksteņa rādītāji būs jāpagriež stundu uz priekšu. 2019. gadā Eiropas Savienība lēma, ka šī gada rudens būs pēdējā reize, kad dalībvalstis grozīs pulksteņus, taču – šis jautājums atlikts uz nenoteiktu laiku uz izskan pat versijas, ka esošā kārtība nemaz netiks mainīta.
2019. gadā Eiropas Parlaments (EP) lēma par atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku. Toreiz Eiropas amatpersonas norādīja, ka esošā direktīva ir novecojusi un arī pamatojums par enerģijas taupīšanu, esot nepamatots.
Pieņemtā direktīva paredzēja dot iespēju dalībvalstīm izlemt, kurā laikā vēlas palikt un tās, kuras izvēlētos vasaras laiku – pulksteni pēdējo reizi grieztu šonakt, savukārt tās, kas izlemtu palikt ziemas laikā, pēdējo reizi laiku mainītu 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā. Tomēr viss nav tik vienkārši – lai atteiktos no sezonālās laika maiņas dalībvalstu vairākumam būtu jāpieņem vienots lēmums – palikt vasaras vai ziemas laikā, pretējā gadījumā sezonālās laika maiņas atcelšanai nebūtu nozīmes.
"Likās, ka tas ir Žana Kloda Junkera galvenais darbs – izbeigt grozīt vasaras ziemas laiku – un tas arī Eiropas parlamentā izraisīja milzīgu ažiotāžu. Tur bija debates un balsojums, ka tas ir jāizbeidz – pievērst milzīgu enerģiju un laiku. Parlaments nobalsoja, ka vajadzētu izbeigt, bet otra puse – valdības šo te lēmumu nav pieņēmusi jo EP tuvojās toreiz velēšanas un tāpēc tas tika pieņemts – padomes, valdības piegāja daudz skrupulozāk, ka viņas ir dažāda pieredzē un interese," stāsta EP deputāts Roberts Zīle (NA).
Latvija savu nostāju jau ir paudusi – 2019. gada 19. februārī valdība lēma, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc jaunas Eiropas Savienības direktīvas pieņemšanas ir gatava pāriet uz vasaras laiku un tajā palikt pastāvīgi.
"Tas, kas no Latvijas puses ir izdarīts, valdības līmenī esam vienojušies par mūsu pozīciju par to, ka esam gatavi pārtraukt laika grozīšanu divreiz gadā un palikt vasaras laikā. Būtiska piebilde, ka vēlamies saskaņot koordinētu pieeju ar Baltijas valstīm un tuvāko reģionu lielākais šķērslis ir katras valsts viedoklis par to pārtraukt vai nepārtraukt," saka Ekonomikas ministrijas iekšējā tirgus departamenta pārstāvis Normunds Freibergs.
Tieši šī iemesla dēļ tagad šis jautājums nolikts plaukta tālākajā stūrī un, izskan viedokļi, ka tur tas arī paliks. Tam par iemeslu ir gan neizlēmība dalībvalstu vidū, gan arī Covid-19 pandēmijas un citu starptautisko aktualitāšu dēļ.
"Tas nerada transporta pārtraukumus. Ir skaidrs, ka aviācijas sezonā, zināms kā mainās saraksti, izņemot Baltijas valstis, Polija vēlētos šo nemainīgo laiku. Tā kā es paredzu, šis jautājums izdzisīs pats no sevis. Es gan tiešām aicinātu sabiedrību neuztvert to kā ļoti būtisku un izaicinājumi ir daudz," teic Zīle.
Viens no argumentiem par atteikšanos no laika maiņas ir veselības faktors – tomēr pētījumu rezultāti par šo procesu ietekmi uz cilvēka veselību nav viennozīmīgi. Daži norāda, ka pāreja uz vasaras laiku var radīt pat pozitīvu ietekmi, jo sniedz iespēju ilgāku laiku pavadīt ārā. No otras puses, ir pētījumi, kas liecina, ka ietekme uz cilvēka bioritmu varētu būt nopietnāka, nekā sākotnēji tika uzskatīts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
