Kas kavē ledus iziešanu Ogres upē? Atbild meliorācijas grupas vadītājs

Saskaņā ar eksperta pausto, ledus iziešanu Daugavā kavē šādi apstākļi:

1) dzelzceļa tilta balsti samazina ūdens plūsmu – ledus virzīšanos uz Daugavu;

2) Rīgas HES ūdenskrātuves ūdenslīmenis, kas samazina ūdens straumes ātrumu un veicina grunts nosēšanos;

3) mākslīgi veiktās izmaiņas Ogres upes tecējumā, aizberot Ogres vecupi, saistībā ar Rīgas HES būvniecību. Šajā posmā zem sanešiem ir vismaz trīs metrus dziļš dolomīta slānis, kas nav norakts un aizkavē ledus un ūdens iziešanu Daugavā.

Šobrīd ūdens svārstības iedzīvotāju drošību neapdraud. Ja veidosies atkusnis, pieaugs nokrišņu daudzums, plūdu draudi pieaugs, Skaties.lv sacīja Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis. Visvairāk apdraudēti ir Ogres upes lejtecē dzīvojošie iedzīvotāji, jo šeit ir lielākās ūdens līmeņa svārstības (no d/s Ogre līdz Ogres upes ietecei Daugavā).

Visus Ogres iedzīvotājus, kuri dzīvo Ogres upes applūstošo krastu tuvumā, Ogres novada pašvaldības policijas darbinieki ir brīdinājuši par iespējamiem plūdu draudiem un rīcību plūdu gadījumā. Pašvaldības policija regulāri apseko Ogres upes krastu un kontrolē ūdens līmeni, norāda pašvaldības pārstāvji.

"Jāatzīst, ka pašvaldības spēkos nav ietekmēt dabas parādības," uzsvēra Ogres novada domes pārstāvji, norādot, ka iespēju robežās "vienmēr darījusi visu iespējamo, lai plūdu ietekmi mazinātu un palīdzētu iedzīvotājiem".

Lai mazinātu plūdu draudus, pašvaldība 2013. gada vasarā veica upes gultnes tīrīšanas darbus pie d/s Ogre, – tur tika noraktas smilšu saliņas. Savukārt rudenī SIA Meliorprojekts uzsāka darbu, veicot sanesumu apjoma aprēķināšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē pie Ogres upes ietekas Daugavā un iesniedza iespējamos risinājumu šo sanesumu likvidēšanai. Attīrot upes gultni no sanesumiem, samazinātos plūdu risks.

"Tā kā ūdenskrātuve un tai pieguļošā teritorija ir valsts īpašums, šajā procesā kā pasūtītājs ir iesaistījusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Šobrīd nav skaidrs, kad šo ieceri varēs realizēt, jo gan sanesumu likvidēšanai, gan iespējamā mola izbūvei pie Ogres upes ieteces Rīgas HES ūdenskrātuvē būs nepieciešams apjomīgs finansējums," norādīja pašvaldības pārstāvji.

2013. gadā plūdos tika pārrauts pagaidu aizsargdambis pie Norupītes ietekas Ogres upē. Aizsargdambja rekonstrukcijas darbi turpinās.

Ko Ogres pašvaldība plāno darīt, lai turpmāk samazinātu plūdu draudus:

1) pasūtīt Ogres upes posmā no d/s Ogre līdz ietecei Daugavā izpētes projektu par veicamo darbu plānu plūdu novēršanai;

2) sadarbībā ar VARAM panākt līdzekļu piešķiršanu smilšu sanesumu attīrīšanai un padziļināšanai upes lejtecē – Daugavas grīvā;

3) izstrādāt jaunu, precizētu civilās aizsardzības plānu;

4) veicināt sadarbību ar Valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (VĢMC), lai varētu operatīvi saņemt informāciju par plūdu tuvošanos;

5) nodrošināt ģeneratorus gadījumiem, ja sūkņu stacijā pie Norupītes tiktu pārtraukta elektroapgāde. Sūkņu stacijas tehniskajā projektā ir paredzēta ģeneratora iegāde, ir izsludināts iepirkums tā iegādei. Ledus spridzināšanas darbu veikšana šobrīd netiek pieļauta, jo tā šajā situācijā (lieli ledus krāvumi) nesniegtu vajadzīgo rezultātu.