Pašvaldību vēlēšanas noslēgušās – teksta tiešraides arhīvs šeit!

Šajās vēlēšanās balsotāju aktivitāte bijusi vēl nepieredzēti zema – kopumā Latvijā nobalsojuši 34,01% balsstiesīgo iedzīvotāju jeb aptuveni trešā daļa salīdzinājumā ar 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, kurās pašās teritorijās vēlētāju aktivitāte bija 47%.

Šajās pašvaldību vēlēšanās tiesības balsot bija vairāk nekā 964 000 iedzīvotāju, taču šo iespēju izmantoja vien 327 900. Nedaudz naskāki vēlētāji bijuši Vidzemes novados – tur kopējā aktivitāte bija 36,61%, bet viskūtrāk uz iecirkņiem devušies vēlētāji Zemgalē – tikai 31,22%.

Aktīvākais šajās vēlēšanās bijis Preiļu novads – no 14 500 balsstiesīgo savu izvēli izdarījuši 6600 cilvēki jeb 45,43% – krietni virs vidējā valstī.3 Savukārt visnegribīgāk iespēju vēlēt izmantojuši Bauskas novada iedzīvotāji – aktivitāte bijusi vien 27,41%.

No lielajām pilsētām viskūtrākie bija liepājnieki – tikai 28,84% balsstiesīgo iedzīvotāju izdarīja savu izvēli, bet aktīvākie – Jūrmalas vēlētāji ar 39,45% aktivitāti. Lielākajā daļā no lielajām pilsētām pārliecinošu uzvaru guvuši jau līdz šim valdošie politiskie spēki – Ventspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē. Arī Valmierā un Ogrē uzvarējuši esošo mēru pārstāvētie saraksti. Sarežģīta situācija veidojas Jēkabpils novadā, kur par varas dalīšanu būs jācīnās deviņām partijām.

Pašvaldību vēlēšanas notika 40 pilsētās un novados. Vēlēšanas nenotika Rīgā, kur pērn rīkotas ārkārtas vēlēšanas, kā arī Rēzeknes un Varakļānu novados, jo ir atcelts lēmums par Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam.

[skatieslive slug="velesanas-2021″ hide_publish_time="true"]