Vietvaras 2021: madoniešiem dažādi viedokļi par domes veikumu, bet Ērgļu iedzīvotāji ir bažīgi par apvienošanos

Madona ne tikai augstāk, bet arī augs. Pievienojot Ērgļu, Cesvaines un Lubānas novadu, izveidosies vietvara ar gandrīz 30 000 iedzīvotāju un aptuveni 35 miljonu eiro budžetu. Šogad šīm teritorijām no turīgākām pašvaldībām bija iezīmēti 8,4 miljoni eiro.

Laikapstākļiem gan nelutinot, uz topošu novadu devās arī TV3 Ziņas. Līdzīgi kā citās jaunajās vietvarās, arī šeit iedzīvotājiem pievienojamajās pašvaldībās, kas pēc reformas būs lielā novada nomales, bažas raisa tas, cik cītīgi par viņiem domās administratīvajā centrā. Par to pārliecinājāmies, viesojoties Ērgļu novadā, kas pagaidām vēl ir pats par sevi.

"Nevaru pateikt, kā būs zem Madonas. Vienīgais tā braukāšana," teic kāda sastaptā Ērgļu iedzīvotāja.

"Mazliet ir, jā! Cik mums paliks no tā pīrāga?" Iedzīvotājs Jānis uzskata, ka derētu glaunāki bērnu laukumi Ērgļos.

Madonas novads arī viens no tiem, kas administratīvi teritoriālajā reformā Saeimā bija ierautas vienā no lielākajiem strīdiem. Runa gan nav par Madonas pašvaldību, bet par to, ko darīt ar Varakļānu novadu. Bija iecerēts arī Varakļānu teritoriju iekļaut jaunveidojamajā lielākajā Madonas pašvaldībās, bet beigu beigās deputāti lēmi citādi un Varakļānus atdeva Rēzeknes novadam.

Madonas reģiona laikraksta "Stars" redaktore Baiba Miglone pauda, ka sākotnēji nekas par šādiem pavērsieniem neliecināja: "Tad pēkšņi "sašūmējās" Varakļānu iedzīvotāji, bet, respektīvi, nav paši varakļānieši, bet dažādi kultūras cilvēki, kuri dzīvo ārpus Varakļāniem. Tam bija ļoti liela rezonanse. Varakļānieši, protams, lielākā daļa noskaņoti par Madonu. Tā ir vēsturiski iegājis šajos gados. Viņi vienmēr ir braukuši uz Madonu kārtot visas lietas, un es arī saprotu, ka viņi pārdzīvo šo lietu ļoti sāpīgi."

Jautājums gan nav slēgts, potenciāli pat apdraud vēlēšanas šeit, tagad šo visu vērtē Satversmes tiesa. Madonas pašvaldības vēlēšanām pieteikti seši saraksti, un notiekot aktīva kampaņošana, galvenokārt sociālajos tīklos.

"Darbavietu trūkums, tieši jauniešiem, problēma ir darbavietas. Visās sešās programmā, protams, tas ir ietverts iekšā. Protams, arī visa infrastruktūra jāsakārto," teic Madonas reģiona laikraksta "Stars" redaktore.

Pašvaldību centros puslīdz kārtībā, bet topošajā novadā lauku ceļi esot katastrofālā stāvoklī. Madonā sastaptajiem iedzīvotājiem par vietējās pašvaldības veikumu un dalību vēlēšanās ļoti dažāds viedoklis.

"Nekad to neesmu darījis un nedarīšu. Nekas jau nemainās, 30 gadu nekas nav mainījies. Visi kaut ko sola, sola, bet neviens neko neizpilda," kritiski noskaņots ir vietējais iedzīvotājs Andrejs.

"Es, ja godīgi, nemaz nezināju, ka būs. Ja būs iespēja, tad nobalsošu. Dalītas jūtas, varētu būt labāk vienmēr," saka sastaptais Mārtiņš.

"Es domāju, par Madonu nevarētu sūdzēties. Madona mums ir ļoti skaista pilsēta. Viss notiek kā vajag," pauž iedzīvotāja Aelita.

"Man šķiet, ka Madonas novadā sokas visai labi, īpaši sporta jomā. Šis novads ir ļoti perspektīvs," domā Arvis.

"Derētu sētnieku vairāk. Ir tie traktoriņi, bet, kad sniegs kūst, nevar saprast, iet vai rāpot. Vienīgi gribētos tā, ka to, ko sola, arī izdara. Nevis sola, sola, bet, kad jādara, tad jau ir atkal nākamie un tā," vērš uzmanību vietējā iedzīvotāja Līga.

Iedzīvotāju vēlmes kā jau ierasti pašvaldībās – ceļi, apkārtējas vides labiekārtojumi un darbavietas.

Madonas novada teritorijā liels īpatsvars ir meža un lauksaimniecības zemei, un tas atspoguļojas arī kopējā saimniecībā. Šeit būtiska loma ir kokapstrādes uzņēmumiem, un viens no tādiem ir "Latvāņi".

Kompānija joprojām ir ģimenes saimniecība. Uzņēmumu pirms vairāk nekā 20 gadu izveidoja vadītājas Lindas Grīnbergas tēvs Laimonis Onzuls. "Latvāņi" šajā laikā izauguši par uzņēmumu grupu – 200 darbinieku, 14 miljonu eiro apgrozījums. Lielāko daļu produkcijas eksportē.

"(TV3: No tā, ko jūs ražojat, mēs kaut ko varam arī redzēt Latvijā?) Jā, mūsu koka logus. Rīgā vairākās daudzdzīvokļu mājās, viesnīcās, īpaši mums patīk projekti klusajā centrā. Mūsu ražotās granulas un briketes var iegādāties būvniecības preču veikalos," stāsta "Latvāņu" vadītāja.

Uzņēmums pastāvīgi cenšas attīstīties, piemēram, tā lepnums ir uzstādīta inovatīva apaļkoksnes sazāģēšanas līnija, kas pēc vadības kontroles skata vairāk atgādina pilota kabīni, nevis rūpnīcas iekārtu.

Vērtējot uzņēmējdarbības vidi Madonā, Grīnberga klāsta, ka pašvaldība ir bijusi pretimnākoša un lielā mērā nākas saskarties ar tieši tām pašām problēmām, ar kurām citiem uzņēmumiem arī citviet. Apstrādes rūpniecība Madonā ļoti attīstīta, un konkurence par darbiniekiem liela.

"Mēs kā uzņēmējs tādu konkrētu atbalstu nemaz negaidām no pašvaldības. Mūsu ražošanu ir cilvēkresursietilpīga, un mums interesē, lai mūsu cilvēkiem būtu abi. Tas arī ir tas pašvaldības uzdevums – sakārtot to vidi un veidot to vidi tādu, lai cilvēki gribētu palikt Madonā, atgriezties Madonā," pauž Grīnberga.

Jaunais novads būs liels. Pēc uzņēmējas domām, jāmazina centralizācija un nedrīkst aizmirst par vietām tālāk no Madonas pilsētas. Promejot pār galvu pārlaižas stārķis, kas te ligzdo. Kā smej "Latvāņu" vadītāja, pie viena tas arī vides sertifikāts. Ja putns turpina atgriezties, tātad viss kārtībā.