Apaļie jūrasgrunduļi saķildojuši zinātniekus un zvejniekus

Apaļie jūrasgrunduļi Baltijas jūrai ir svešas zivis. Kurzemes un Rīgas jūras līča piekrastē apaļie jūrasgrunduļi lielā skaitā novērojami aptuveni 20 gadus.

Sākotnēji tikai Azovas, Melnās un Marmora jūras ūdeņos sastopamās zivis tagad ir iekarojušas plašas ūdens teritorijas Baltijas jūrā. Latvijas zvejniekiem apaļie jūras grunduļi kļuvuši par svarīgu ienākumu avotu.

"Mēs esam absolūti čempioni, mums ir 80% Baltijas jūras apaļā jūras grunduļa nozvejas," "BIOR" vadošais pētnieks skaidro, ka apaļo jūrasgrunduļu apmērs zvejas dēļ jau krietni sarucis. Nelaime tā, ka zvejnieki, ķerot arvien mazāka izmēra jūrasgrunduļus, nozvejo arī citas zivis. Tāpēc ir uzsākts jūrasgrunduļu pētījums, kura laikā jūrā tiek ielaisti iezīmēti apaļie jūrasgrunduļi.

"Mūsu plāns ir sazīmēt aptuveni 8000 apaļos jūrasgrunduļus ar īpašām zīmītēm spilgtā krāsā. Katrai individuāls numurs, uzraksts "BIOR". Aicinām ziņot par šīm zīmītēm. Zvejnieki par to var saņemt arī finansiālu atlīdzību," norāda pētnieks.

Apkopojot saņemtās ziņas, pētnieki uzzinās vairāk par apaļo jūrasgrunduļu pārvietošanos. Tas ļaus noteikt precīzāk, kad un kur drīkst zvejot apaļos jūrasgrunduļus, lai iespējami mazāk kaitētu vietējām Baltijas jūras zivīm.

Zvejnieki, izdzirdot pieminam zinātniekus, no intervijas ieraksta atteicās. Telefonsarunā varēja labi just zvejnieku noraidījumu pret zinātnieku noteiktajiem ierobežojumiem.

Kurzemes zvejnieku pārstāvis Māris Stankevičs TV3 pauda neizpratni par zinātnieku darbu. Vispirms apaļos jūrasgrunduļus pasludināja par invazīvu un kaitīgu sugu, bet tagad apaļie jūrasgrunduļi ir kļuvuši teju par aizsargājamu sugu: "Tie grunduļi apēda, burtiski apēda tos piekrastes biotopus."

Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece atminas sākotnējo šoku, kad viņi ieraudzīja apaļo jūrasgrunduļu rijīgumu. Šīs zivis apēda teju visas gliemenes, kas mitinājās jūrā.

Taču, pavērojot jūrasgrunduļu ietekmi ilgāk, zinātnieki pamanīja, ka tie veic arī kādu pozitīvu darbu. Apēdot pārāk daudz esošās gliemenes, apaļie jūrasgrunduļi uztur bioloģisko daudzveidību jūrā.

"Tāpēc tagad būtu labi, ka to grunduļu būtu mazliet vairāk. Tie zvejnieki labāk piebremzētu ar to zvejošanu," skaidro LHEI vadošā pētniece Ingrīda Andersone.

Kamēr zvejnieki domā par peļņu vien, viņi sen jau ir pārzvejojuši Baltijas jūru, piebilst pētniece. Apaļie jūrasgrunduļi tagad ēd gliemenes, kā to agrāk darīja plekstes. Tāpēc Baltijas jūras biotopos atgriežas agrākā daudzveidība.