Uz saturu

Izcērt priedes, apsver dedzināšanu. Dabas sargi glābj pelēko kāpu no izzušanas Kolkā

Dabas aizsardzības pārvalde sākusi pelēko kāpu atjaunošanu. Pelēkās kāpas ir sena Latvijas ainava, kur zied dažādi reti augi, tostarp arī sila purenes. Izrādās, kāpu atjaunošanai, iespējams, lietos arī kontrolēto dedzināšanu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kolkas piejūras kāpās viesojās arī TV3 raidījums "900 sekundes". Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbinieki te izzāģējuši priedes un veic citus darbus, lai teritoriju atjaunotu tā, kā tā izskatījās pirms vairākiem simtiem gadu.

Priedes ir viens no lielākajiem pelēko kāpu izzušanas iemesliem. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde vispirms Kolkasraga skatu torņa pakāji atbrīvoja no teju visiem kokiem. "Ir daži koki, kas ir atstāti savrupi. Tie nākotnē būs piemēroti virknei kukaiņu sugu," stāsta DAP Kurzemes reģiona administrācijas direktore Dace Sāmīte.

Dace Sāmīte
DAP Kurzemes reģiona administrācijas direktore

"Daudzi zina skaisto dziesmu – "aizved mani uz Slīteres siliem, tad, kad sila purenes zied". Pelēkās kāpas ir tā vieta, kur zied purenes, nekur citur praktiski nav."

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģiona administrācijas direktore Dace Sāmīte arī skaidro, ka sila purenēm un citiem pelēko kāpu augiem nepieciešama nabadzīga, smilšaina augsne. "Smiltāju neļķei ir piemērota vieta augt smilšu laukumos," Sāmīte skaidro, kāpēc neparastais augs sastopams kāpu zonā.

Smiltāju neļķi, miltenāju, visteni un citus pelēko kāpu augus daudzu gadu gaitā ir izkonkurējuši virši, sūnas un visbeidzot priedes, kas reiz kāpās nebija tik lielā skaitā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Dace Sāmīte
DAP Kurzemes reģiona administrācijas direktore

"Šīs pelēkās kāpas arvien iet zudumā mūsu valstī. Vēsturiski tās bijušas, pateicoties dažādiem traucējumiem no dabas puses un cilvēku darbības, bija ceļojošās kāpas. Latvijā bija daudz ceļojošo kāpu, pēdējās no tām aizvadītā gadsimta vidū apturētas."

Kolkasraga skatu torņa pakāje ir atbrīvota no priedēm, bet tas vēl nav viss, kas traucē pelēko kāpu izveidei. Tāpat jāattīra apakšējais slānis. "To var paveikt uguns, bet, ja uguns nevar, tad jāmēģina ar tehniku," pauž Sāmīte.

Biezo sūnu un veco viršu uzaugumu vislabāk būtu nodedzināt, skaidro dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve, jo ar šo metodi var sasniegt minerālaugsni, lai tā būtu atvērta un gatava uzņemt sēklas, vērtīgie augi varētu attīstīties.

Tas, vai pelēkās kāpas tiks atjaunotas ar kontrolētu dedzināšanu vai tehnikas palīdzību, vēl nav izlemts. Lēmums tiks pieņemts šovasar pēc konsultācijām ar citu nozaru speciālistiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm