Kādas ķīmiskās vielas "dzīvo" latvieša ķermenī? Zinātnieki sāk līdz šim vērienīgāko pētījumu
No šķietami nekaitīgiem mazgāšanas līdzekļiem līdz pesticīdiem pārtikas produktos – mēs ik dienu saskaramies ar dažādām ķīmiskajām vielām. Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki, veicot līdz šim plašāko biomonitoringa pētījumu, centīsies atbildēt uz jautājumu – cik daudz no šī visa patiesībā dzīvo mūsos pašos?
Ķīmiskās vielas cilvēka organismā var nonākt caur ēdienu, ūdeni, ādu un gaisu. Laika gaitā tās var uzkrāties un ietekmēt arī veselību. Taču, kāda ir kopējā aina Latvijā, līdz šim netika pētīts.
"Vācija un Beļģija to dara 40 vai pat 45 gadus. Daži paraugi no 1980. gada saglabājas joprojām. Latvijā ideja ir līdzīga. Izveidot zinātniski pamatotu, pēc pašreiz pieejamajiem labākajiem paraugiem, pēc mūsu valsts izmēra, pēc mūsu finansiālajām iespējām, izveidot tādu grupu. Tajā būtu pārstāvēti gan vīrieši, gan sievietes, visi vecumi, dzimumi, Rīga, ārpus Rīga un tamlīdzīgi un paņemt šos paraugus tagad."
Lai izzinātu, tieši kādas vielas ir atrodamas Latvijas iedzīvotāju organismā, pētnieki sākotnēji izvērtēja vairākus simtus ķīmisko vielu un atlasīja 25 – tās, kas Latvijas iedzīvotājiem ir visaktuālākās un potenciāli riskantākās.
Projekta vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš stāsta, ka piesārņojumam ir trīs lielas grupas. Pirmā ir smagie metāli. "Smago metālu īpatnība ir tā, ka tie ilgi saglabājas – gadu desmitiem un simtiem saglabājas mūsu ķermeņos," norāda Vanadziņš.
Par cik daudzi no tie pie zināmām koncentrācijām ir toksiski, tad to ir svarīgi zināt.
Otra grupa ir pesticīdi, bet trešā grupa ir tas, ko saucam par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem – liesmu slāpētāji, dažādas endokrīnās sistēmas jaucējvielas, tad ir ftalātu grupa – tur ir tādi ļoti gari sarežģīti nosaukumi.
Aptuveni 20 pētinieku grupa vēlas saprast ne tikai to, kas ir cilvēku organismā, bet arī to, kā šīs vielas tur ir nokļuvušas. Svarīga pētījuma daļa ir anketēšana – par dalībnieku dzīvesveidu, hobijiem, kaitīgajiem ieradumiem. Kopumā biomonitoringa projektā piedalīsies aptuveni 400 Latvijas iedzīvotāju.
Tomēr viena grupa joprojām ir nepietiekami pārstāvēta – vīrieši vecumā no 19 līdz 39 gadiem, kuri dzīvo ārpus galvaspilsētas. Viņi aicināti pieteikties līdzdalībai pētījumā vietnē biomonitorings.lv.
Daļai dalībnieku komplekti jau izsūtīti ar kurjeru – tajos atrodas anketa un urīna paraugu trauks. Pēc anketas aizpildīšanas, jāapmeklē laboratorija un jānodod arī asins analīzes.
"Jārēķinās, ka asiņu diezgan daudz jānodod, ne tik daudz kā donoriem, bet tur būs septiņi vai astoņi pilni stobriņi. Tad būtībā jāgaida rezultāti. Ieguvums cilvēkiem – lieku reizi iespēja uztaisīt tādu riktīgu asinsainu un urīna analīzes ar visu iespējamo. Tas, ko mēs savāksim nākamo mēnešu laikā, būs aptuveni 30 000 tādu sīku pudelīšu, paraugu, kas ir visas jāliek – 80 grādos, katra jānomarķē, jāapmīļo, jāapčubina."
Biomonitoringa projektu finansē valsts – tā izmaksas sasniedz pusmiljonu eiro. Pirmos rezultātus pētnieki sola jau nākamā gada sākumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
