Kurzemes piekrastē savākti vairāk nekā 1000 maisu ar naftas piesārņojumu; vainīgo kuģi vēl meklē

Pasaules Dabas fonda eksperte Magda Jentgena jau otro dienu kopā ar citiem brīvprātīgajiem palīdz attīrīt Ventspils novada piekrasti no naftas produktiem, kas tur izskaloti aizvadītās nedēļas nogalē.

"Joprojām piesārņojuma ir ļoti daudz. Tā problēma ir tāda, ka daudzās vietās šis piesārņojums ir ļoti izkliedēts. Nav tā, ka ir koncentrēts vienā vietā, kas nozīmē, ka ir nepieciešami cilvēku resursi, jo darbs ir lēns. Mēs šobrīd strādājam ap pusotru stundu un esam nogājuši nedaudz virs kilometra," skaidro Jentgena.

Darbu visvairāk apgrūtina tas, ka liela daļa izskaloto naftas produktu ir pavisam sīki.

"Šo naftas piesārņojumu vietām var saslaucīt, lai cik amizanti tas neliktos, ar birstēm un šaufelītēm. Bet liela daļa ir pavisam mazi gabaliņi, kas ir tiešām jāmeklē, bezmaz kā dzintari, un jālasa ar lāpstiņām, ar gliemežvākiem, ar ko ērtāk ir paņemt," skaidro Jentgena.

Ventspils novada pašvaldība aplēsusi, ka līdz šim izdevies attīrīt aptuveni 24 kilometrus piekrastes, bet darbi vēl priekšā apmēram 18 kilometru garumā. Tikmēr Ventspils pilsētas pludmalēs piesārņojuma savākšanas darbi noslēgušies. Kopējā bilance iespaidīga – ar smilšu un naftas produktu maisījumu savākti vairāk nekā tūkstotis maisu.

"Kreisajā krastā mums ir aptuveni 900 maisu un otrā –  Staldzenes pusē, kur tā savākšana ir tāda grūtāka un smagāka, tur ap 200 maisu. Paldies Dievam, esam galā tikuši. Protams, ka nevaram apgalvot, ka viss ir 100% savākts, jo cilvēki iespēju robežās savāca un satīrīja, bet nav jau izslēgts, ka kādi naftas traipi ir palikuši," skaidro Ventspils Komunālās pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš.

Tikmēr VVD saņēmis laboratorijas analīžu rezultātus par piekrastē savāktajiem izskalojumiem. Tie ļāvuši atmest sākotnēji pieļauto versiju par vēsturisku piesārņojumu – krastā izskalotie naftas produkti jūrā nonākuši salīdzinoši nesen.

Paraugos konstatētas galvenokārt vieglās naftas frakcijas – dīzeļdegviela un gāzeļļa. Tādēļ VVD turpina pārbaudīt versiju, ka piesārņojums jūrā nonācis no kuģa.

"Visbiežāk šādi negadījumi rodas, kad kuģi novada jūrā savus kravas tanku mazgāšanas ūdeņus vai sateču ūdeņus, tad šie produkti ūdenī kopā ar smiltīm un organiku veido šos pikučus, kas šobrīd ir redzami mums krastā. Šobrīd mēs tiešām meklējam vainīgo kuģi, kas varētu būt vainojams šī piesārņojuma radīšanā," saka VVD ģenerāldirektora vietniece Evija Šmite.

Latvijas dienesti ir sazinājušies arī ar Polijas kolēģiem, jo aizvadītās nedēļas nogalē naftas produkti izskaloti arī Polijas Baltijas jūras piekrastē. Tur atrastais piesārņojums vizuāli ir ļoti līdzīgs Kurzemes piekrastē konstatētajam, taču pagaidām nav apstiprināts, ka abiem gadījumiem ir viens avots.