Mākslīgi radīti dimanti, kas lepojas ar ētisku izcelsmi, ir kļuvuši par vārda tiešā nozīmē dzirkstošu modes tendenci. Taču, kā gandrīz jebkam, arī šim dārgakmenim ir sava ēnas puse. Dimantu radīšana laboratorijas apstākļos prasa ievērojams enerģijas daudzums un nereti uzņēmumiem patīk noklusēt informāciju par to, cik tad īsti enerģijas šai procesā nepieciešamas un ir patērēts.
"Tiem, kas vēlas iegādāties laboratorijā audzētus dimantus, domājot, ka tā ir visilgtspējīgākā izvēle, es ieteiktu patiešām izpētīt, no kurienes tie nāk. Daudzi tiek ražoti ārzemēs, un to ražošanas procesā tiek radīts patiešām liels kaitējums videi. Es arī ieteiktu klientiem patiešām izpētīt, kāda veida metāls tiek izmantots gredzenos. Domāju, ka bieži vien tiek ignorēts tas, kā un kur rotaslietas tiek izgatavotas," skaidro juvelierizstrādājumu veikala "Bario Neal" līdzdibinātāja Peidža Nīla.
Neatkarīgi no tā, ka laboratorijā radīti dimanti pēc ķīmiskā sastāva identiski saviem zemes dzīlēs iegūtajiem analogiem, tie maksā vien pusi cenas. Taču galvenais jautājums ētisku un videi draudzīgāku rotu kārotājiem aizvien paliek atklāts – vai mākslīgo analogu izgatavošana sevi būs attaisnojusi un nākotnē spēj apmierināt gan pircēju, gan dabas vēlmes?
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
