"Mana jūra" rezultāti: tīrākā Lauču akmens pludmale, netīrākā Karostas

Uz katriem 100 metriem – 306 atkritumu vienības un kopumā vairāki desmiti atkritumu veidu – šāda aina Latvijas piekrastes pludmalēs šovasar pavērās ekspedīcijas "Mana jūra" dalībniekiem.

"Mūsu pludmalēs vēl ir ko darīt, lai sauktu to par tīru. Arī šogad vairāk nekā 300 atkritumu vienību 100 metros, lai gan tā jau mums ir priecīga ziņa, jo jau otro gadu pēc kārtas ir samazinājums, bet joprojām tās problēmas paliek," neslēpj kampaņas "Mana jūra" dibinātājs, Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.

Katru gadu nosaka arī tīrāko un netīrāko pludmali. Šoreiz antirekords pieder Liepājas Karostas pludmalei, savukārt tīrākā – Limbažu novada Lauču akmens pludmale.

Ulme nenoliedz, ka bieži vien tās pludmales, kuras ir apmeklētākās, ir arī netīrākās.

Jānis Ulme

"Šī vasara bija interesanta, ņemot vērā kādā mums bija sezona. Varbūt to samazinājumu redzēsim nākamgad. Tas, kas notika Karostā, aizstāvot šo situāciju, izpētes ziņā bija vērtīgi dati – 100 plastmasas saberztu atkritumu, kas cilvēka un apsaimniekotāja acīm nav pamanāmi, kas nāk no dažādiem avotiem – ostas, jūras."

No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru pludmalēs, 77,6% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons (8%), metāls (4%), zemāk ierindojas – gumija, stikls un keramika, pārtikas atkritumi, tekstils un apģērbs, koks un ķīmiskās vielas. Savukārt, atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi (26,4%), plastmasas pārtikas iepakojumi (12,3%), neidentificējamie plastmasas gabali (12,1%), identificējamie papīra un kartona gabali (7,2%). No visvairāk piekrastē atrastajiem 15 atkritumu veidiem, 9 ir plastmasas atkritumi.

Vērtējot pašvaldību griezumā, vispiesārņotākās pludmales šosezon ir Liepājas valstspilsētā – 839 atkritumi katros 100 pludmales metros, savukārt tīrākās – Limbažu novadā – 111 atkritumu vienības 100 pludmales metros.

Šogad, vērtējot individuālās pludmales, tīrāko pludmaļu saraksts ir sarucis, kopumā sasniedzot četru pludmaļu skaitu gandrīz 500 kilometru garajā Latvijas piekrastē. No tām tikai viena atbilst ES Labas jūras vides stāvokļa kritērijiem – Limbažu novada Lauču akmens pludmale – 16 atkritumu vienības 100 metros. Tai seko Abragciems – 50 vienības, Engures centra pludmale – 75 vienības un Ziemupe – 77 vienības.

Savukārt, par šī gada vispiesārņotāko individuālo pludmali atzīta Liepājas Karostas pludmale, kur 100 metros pludmales tika konstatētas 1522 atkritumu vienības. Netīrāko pludmaļu saraksta augšgalā ierindojusies arī Jūrmalas Majoru pludmale – 848 vienības un Liepājas centra pludmale – 754 vienības.

Kampaņas ietvaros pirmo reizi veikts mezoplastmasas un plastmasas granulu monitorings Latvijas piekrastē. Plastmasas granulas tika konstatētas 16 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa laukumos, kopumā skarot jau 36% Latvijas piekrastes. Lai gan piesārņojuma apjoms pagaidām nav liels, iegūtie dati liecina, ka plastmasas granulu problēma ir aktuāla gan Latvijas piekrastē, gan visā Baltijas jūrā.

Kampaņas "’Mana jūra’’ 2025 kopējie rezultāti: ej.uz/mj_rezultati.

Informācija par globālo problēmu ar plastmasas granulām.