Mazo zīriņu ligzdošanas periodā liedz piekļuvi Gaujas grīvai Carnikavā
Mazais zīriņš ir "Gada putns 2024". Lai sekmētu putna ligzdošanu, uz turpmākajiem trim mēnešiem daļēji slēdz piekļūšanu Gaujas ietekai jūrā. Šādā veidā dabas aizsargi cer palīdzēt zīriņu skaitam atjaunoties, jo šī suga Latvijā pēdējos gados ir kļuvusi par kritiski apdraudētu.
Par teritoriju, kuru apmeklēt no 1. maija līdz 31. jūlijam nebūs atļauts, turpmāk liecinās brīdinājuma zīmes, kuras jau šodien Carnikavas pludmalē un kāpu zonā izvietoja Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti.
"Tas galvenais mērķis ir, lai šī teritorija atkal kļūst nozīmīga putnu ligzdošanai. Un viena no galvenajām sugām, ko mēs sagaidām šeit, ka tas atkal varētu atgriezties uz ligzdošanu, ir mazais zīriņš."
Mazais zīriņš pēdējos gadus kļuvis par kritiski apdraudētu sugu, tādēļ arī kļuvis par šā gada putnu. Speciālisti lēš, ka šobrīd teju 500 kilometru garajā Latvijas jūras piekrastē ligzdo mazāk nekā 100 mazo zīriņu pāru. Arī Gaujas grīvu tie jau kopš 2010. gada ir pametuši, tādēļ speciālist cer, ka šādas no cilvēkiem brīvas oāzes izveidošana liks putniem atgriezties.
"Mērķis būtu ļaut viņam izligzdot, netraucēt viņam, lai tā ligzdošanas būtu mierīgāka, sekmīgāka un lai viņi iegūtu arī uzticību atkal šai teritorijai, jo pagaidām tas traucējums bijis no cilvēku puses, tāpēc šī teritorija viņiem vairs nav pievilcīga, viņi ir pametuši. Un tad mēs ceram, ka viņi varētu atgriezties."
Dabas aizsardzības pārvalde īpaši vērīgus turpmākos trīs mēnešus aicina arī būt četrkājaino mīluļu saimniekus, lai to suņi nešķērso brīdinošās zīmes un netraucē putnu ligzdošanu.
Tieši suņi liedagā ligzdojošajiem putniem ir viens no lielākajiem biediem – tie izbiedē perējošos putnus vai pat saplosa to mazuļus, jo atšķirībā no citiem putniem zīriņi ligzdas veido turpat pludmalē, smiltīs vai oļos, izkašājot bedrīti.
Ornitologs Ruslans Matrozis tādēļ pauž – ierobežota piekļuve teritorijai Gaujas upes ietekas vietā jūrā ir vienīgais veids, kā kritisko zīriņu populāciju pamazām atjaunot.
"40 gadu periodā mēs esam zaudējuši kādus 70%-80% populācijas, un zināmā mērā "pateicoties" tam, ka nāk cilvēki, visu laiku tur kāds guļ blakus. Jo agrāk tiešām bija tā, ka tur desmitiem suņu, cilvēku, velosipēdistu ir. Un ar tādu antropogēno ietekmi nekāds putns tur nevarēs izligzdot."
Lai pasargātu mazos zīriņus, no 1. maija līdz jūlija beigām apmeklētājiem slēgs ne tikai Gaujas ieteku jūrā pie Carnikavas, bet arī Irbes, Lūžņas un Ķikana upes grīvas Kurzemē. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti iespēju robežās kontrolēs, vai atpūtnieki aizliegumu uzturēties ligzdošanas vietās ievēro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
