Mizgrauža apdraudējums nav beidzies: VMD brīdina par augstu risku sešos novados

VMD, izvērtējot Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" 2025. gada meža kaitēkļu un slimību monitoringa rezultātus, kā arī uzklausot ekspertu viedokļus, konstatē, ka egļu astoņzobu mizgrauža izplatības risks Latvijā kopumā mazinājies. Taču Balvu, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Līvānu, un Aizkraukles novadu teritorijās egles audžu bojājumu risks joprojām ir augsts.

LVMI "Silava" eksperti secina, ka 2026. gada sezonā mizgrauža pirmās paaudzes izlidošana, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par mēnesi vēlāka. Tādēļ precīzu mizgrauža bojājuma riska novērtējumu varēs veikt pēc to lidošanas aktivitātes datu apkopošanas.

Izvērtējot aktuālos datus, kā arī konstatējot būtiskus egles audžu bojājumus, VMD 2026. gadā varētu izsludināt egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju atsevišķās teritorijās, nosakot vērtīgo egles audžu aizsardzības zonas un saimnieciskās darbības ierobežojumus.

VMD norāda, kā arī citviet lokāli uzliesmojumi mizgrauzim labvēlīgos apstākļos joprojām iespējami, tāpēc svarīgi turpināt piesardzīgu egles audžu apsaimniekošanu. Veicot saimniecisko darbību egles audzēs, svarīgi atcerēties egļu astoņzobu mizgrauža uzvedības pamatprincipus.

• Mizgrauža savairošanās visbiežāk notiek svaigi vēja gāztos, lauztos kokos, savlaicīgi no meža neizvestos kokmateriālos, arī ciršanas atlikumu krāvumos.
• Īpaši apdraudētas novājinātas egles audzes, kuras negatīvi ietekmējis, piemēram, pārmērīgs mitrums vai sausums. Tāpat uzmanība pievēršama egles audzēm, kurās kokus novājinājusi sakņu trupe, bojājusi snieglauze vai vējlauze, vai izcirtuma malās esošās audzēs kokiem vējš izšūpojis un daļēji sarāvis saknes.
• Svaigi bojāti koki vai cirsta skujkoku koksne izdala terpēnu smaržu, kas pievilina un sakoncentrē mizgraužus. Mizgraužu lielākā aktivitāte pēdējos gados vērojama no 1. aprīļa līdz 31. augustam, īpaši – siltā un sausā laikā. Mizgrauža pārlidošanas attālums vidēji svārstās no 50 līdz 100 metriem, taču tie var būt arī vairāki kilometri.
• Egļu astoņzobu mizgrauzis parasti par jaunās paaudzes attīstības vietu izvēlas egles audzes, sākot aptuveni no 40 gadu vecuma, ja koku caurmērs lielāks par 20 centimetriem. Tomēr jāņem vērā, ka augstas koncentrācijas gadījumā, lokālos uzliesmojuma punktos mizgrauzis var bojāt arī jaunākus un tievākus kokus.

VMD sadarbībā ar LVMI "Silava" izstrādājis rekomendācijas mežu īpašniekiem, kas mazina mizgrauža bojājumu risku egles audzēs:

• Regulāri apsekot pēdējos trijos gados nocirsto kailciršu platības, pārliecināties, vai kailcirtei piegulošo mežaudžu malās nav vējgāztas, vējlauztas vai mizgrauža invadētas egles.
• Pēc dabas stihijām (vētrām, plūdiem) apsekot mežaudzes, kuru sastāvā egle ir ar koeficientu 4 un vairāk, novērtējot egles vitalitāti.
• Izlases cirtēs bojātās egles vēlams cirst un izvest no meža gada vēsajā periodā. Ziemā sagatavotā koksne no meža izvedama ne vēlāk kā līdz 1. aprīlim.
• Konstatējot egles audzēs mizgrauža svaigi bojātus kokus vai vēja gāztus, lauztus kokus, tie no audzēm jāizvāc pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā iepriekš minētos piesardzības pasākumus.
• Ja vēja gāztas, lauztas egles nav plānots izvākt no mežaudzēm, tās atzarojamas un stumbra miza svītrojama, veicinot žūšanu un mazinot sekmes mizgrauža jaunās paaudzes attīstībai.

Gada siltajā periodā, īpaši laika posmā no 1. aprīļa līdz 31. augustam:

• rūpīgi izvērtēt mežsaimnieciskās darbības, jo īpaši kopšanas cirtes, nepieciešamību egles audzēs, kuru vidējais caurmērs lielāks par 16 cm;
• nav vēlama skujkoku kokmateriālu krautuvju un ciršanas atlieku krautņu izvietošana tiešā egles audžu tuvumā.

Konstatējot egles audzē vienmērīgi izkliedētus egļu astoņzobu mizgrauža svaigi invadētus kokus apjomā virs 20 %, audze nocērtama sanitārajā vienlaidus cirtē. Šādā gadījumā piemērojama 2012. gada 18. decembra MK noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 1. pielikumā noteiktā kārtība – reizināt mežaudzes kritiskā šķērslaukuma skaitlisko vērtību ar koeficientu 2.