Nārsta dēļ aizliegts zvejot īpaši aizsargājamo upes nēģi; pieķerts pirmais maluzvejnieks
Maijs ir upes nēģu (Lampetra fluviatilis) nārsta laiks. Suga ir īpaši aizsargājama un ierobežoti izmantojama, tāpēc līdz pat 31. jūlijam tos liegts zvejot ikvienā Latvijas upē, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Lai nodrošinātu šīs sugas netraucētu nārstošanu, Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori noteiktajā periodā pastiprināti uzraudzīs nēģu nārsta vietas.
"Kurzemē mūsu inspektori jau ir notvēruši pārkāpēju ar 10 nēģu lielu lomu. Diemžēl izbradātas bija arī nārsta vietas. Par šādiem zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem tiek aprēķināts naudas sods 40 eiro apmērā par vienu nēģi. Papildus tam tiks piemērots arī naudas sods par nelikumīgu zveju un īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes bojāšanu."
Nēģi Latvijā ir īpaši aizsargājama un ierobežoti izmantojama suga. Tie nārsto vienu reizi mūžā, jo migrācijas, ligzdas veidošanas un ikru nēršanas process prasa ļoti lielu spēku, bet pēc nārstošanas nēģi iet bojā.
Nārsta laikā nēģi enerģiju velta sugas turpināšanai, un to notveršana ir vieglāka, tādēļ šajā periodā tos ir aizliegts zvejot.
"Nēģu saglabāšanu būtiski apdraud ne tikai malu zveja, bet arī nārsta vietu izzušana, ko veicina intensīva lauksaimniecība un meliorācija," pauž Sāmīte. "Tā rezultātā upēs iekļūst augsne un barības vielas."
Kaitējumu nodara arī nepārdomātas aktivitātes dabā – pārgājieni pa upju straujtecēm, kas iznīcina nēģu nārsta vietas.
Pateicoties Valsts Zivju fonda atbalstam, valsts vides inspektori ieguvuši tehnisko nodrošinājumu – termokameras un binokļus, kas būtiski atvieglo darbu. Tostarp nēģu zvejas uzraudzīšanu diennakts tumšajā periodā.
Nēģu nārsta vietas un kāpuru dzīvotnes vairākām sugām, piemēram, taimiņam, lasim, vimbām, ir kopīgas. Tādēļ, lai nākotnē sekmētu šo sugu resursu atjaunošanu, oļainās upes straujteces ir īpaši saudzējamas.
Baltijas jūrā ietekošās upes ar to baseiniem ir nozīmīgākās nēģu nārstošanas vietas Latvijā. Liela daļa no šīm upēm, kuru straujtecēs nēģi nārsto un vēlāk attīstās mazuļi, atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Nēģis ir nozīmīgs Latvijas iekšējo ūdeņu zvejas objekts, tāpēc kopš 1960. gada tiek mākslīgi pavairots, ielaižot upēs virs aizsprostiem pieaugušos īpatņu īsi pirms nārsta laika.
Bet 80. gados ir uzsākta arī nēģu kāpuru ielaišana upēs. Nēģu mātīte iznērš vismaz 15 tūkstošus sīku ikru, kuri pielīp pie upes gultnes smilts un oļiem. Nēģu kāpuri neilgi pēc izšķilšanās pamet ligzdu un dodas uz lēnāk tekošiem upes posmiem, kur, ierakušies gruntī, pavada turpmākos trīs līdz septiņus gadus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
