Dabisko pļavu un ganību Latvijā šobrīd palicis ļoti maz – tikai 0,9% no visas valsts teritorijas. Salīdzinājumam – pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% mūsu zemes.
13 hektāru plašās Jelgavas ganības atrodas pie Iecavas un Lielupes satekas. Desmit melnbaltās Galovejas šķirnes govis un astoņi teliņi te darbosies visu sezonu – līdz pat vēlam rudenim.
Govis ir atvestas un laistas ārā, lai sāktu savu īpašo misiju.
Govis un teliņi dodas ārā no piekabēm, un sarunājoties savā starpā, ātri vien aizskrien tālāk. Uz šo pļavu gotiņas vestas no Augšlīgatnes, kur ziemu pavadījušas zem klajas debess. Viņu galvenais uzdevums – palīdzēt saglabāt aizsargājamās pļavas un tajās mītošās sugas.
"Tās pļavas ir tiešām ļoti maz palikušas un tad mūsu gotiņām ir uzdevums par tām rūpēties, tās noganīt, pārnēsāt vērtīgās augu sēklas. Gotiņa ir vislabākais pārnēsātājs un tādā veidā strādā daudzās vietās Latvijā," stāsta mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis.
Kopumā šajā ganāmpulkā ir vairāk nekā 110 lopu un šosezon tie ganīsies vēl aptuveni 10 aizsargājamās pļavās. Citas lopu grupas jau drīzumā dosies uz Vakarbuļļu pļavām Rīgā, Ķīšezera krasta pļavām pie Ozolkalniem un citām vietām Latvijā.
"Tā ir samērā pieticīga šķirne. Tāda, kas nav prasīga ļoti pēc bagātīgas barības. Labprāt apgrauž niedres, arī ar vecu zāli barojas."
Gan Jelgavas pusē, gan citās Latvijas pļavās liela problēma ir latvāņi. Tomēr, izrādās, gotiņām šo kultūraugu iznīdēšana ir pa spēkam.
"Patiešām šīs gotiņas divos gados ar šiem latvāņiem tiek galā, protams, ir jāturpina tas process, bet viņas apgraužot regulāri latvāņus var iznīcināt."
Noganīšana ir viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu atjaunošanai, taču ne visiem pļavu īpašniekiem ir pieejami liellopi.
"Šī prakse ir tomēr tradicionālai lauksaimniecībai raksturīga, kad viens saimnieks aizdod savas govis citiem," stāsta Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.
"Tas, ko govis ļoti labi māk darīt, viņas noēd lielās un dominējošās, tā dodot ceļu mazajām sugām."
Sešu darbības gadu laikā mobilais ganāmpulks ir noganījis vairāk nekā 700 hektārus īpaši aizsargājamo biotopu dažādās vietās Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
