Palaidi garām Perseīdu nakti? Nekas nav nokavēts!

Perseīdas ir viena no bagātīgākajām meteoru plūsmām – labvēlīgos apstākļos stundas laikā iespējams ieraudzīt aptuveni 50 līdz 100 meteoru. Turklāt tās vērojamas vasarā, kad nakts stundās laiks parasti ir pietiekami silts, lai debesis varētu vērot ilgāk.

Īpaši iespaidīgas ir tā dēvētās ugunsbumbas – ļoti spoži meteori, kas debesīs var uzliesmot daudz spilgtāk un ilgāk nekā parasts meteors. Tās rodas no lielākiem komētas materiāla fragmentiem un var būt tik spožas, ka to šķietamais spožums pārsniedz pat cerēto.

Kad vislabāk vērot Perseīdas?

Perseīdas vislabāk vērot Ziemeļu puslodē, mums šī ir īpaši laba zīme, īpaši pirms saullēkta. Tomēr atsevišķus meteorus labvēlīgos apstākļos iespējams pamanīt jau ap pulksten 22.

Lai ieraudzītu pēc iespējas vairāk meteoru, ieteicams doties prom no pilsētu gaismām un izvēlēties vietu ar pēc iespējas tumšākām debesīm. Acīm nepieciešams arī laiks, lai pierastu pie tumsas, tāpēc nevajadzētu spriest par debesu kvalitāti jau pirmajās minūtēs.

No kurienes rodas meteori?

Meteori ir kosmosa putekļu un iežu daļiņas, kas palikušas aiz komētām vai radušās, sadaloties asteroīdiem. Kad komētas pietuvojas Saulei, tās aiz sevis atstāj putekļu un dažādu sīku daļiņu taku.

Katru gadu Zeme šķērso kādu no šīm atlūzu joslām. Daļiņas ar milzīgu ātrumu ielido Zemes atmosfērā, sakarst un sāk sadalīties. Tieši tad debesīs parādās spožās gaismas svītras, ko redzam kā meteorus.

Perseīdu avots – Sviftas–Tatlas komēta

Perseīdu meteorus rada daļiņas, kas nāk no Sviftas–Tatlas komētas. Tā vienu apriņķojumu ap Sauli veic aptuveni 133 gados.

Itāļu astronoms Džovanni Skjaparelli 1865. gadā atklāja, ka tieši šī komēta ir Perseīdu meteoru plūsmas avots. Sviftas–Tatlas komēta pēdējo reizi Saules sistēmas iekšējos apgabalos nonāca 1992. gadā.

Komēta ir iespaidīga izmēra – tās kodola diametrs ir aptuveni 26 kilometri. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā aptuvenais izmērs objektam, kas, pēc zinātnieku domām, izraisīja dinozauru izmiršanu.

Kāpēc tās sauc par Perseīdām?

Meteori debesīs šķietami izlido no viena punkta – tā dēvētā radianta. Perseīdu gadījumā tas atrodas Perseja zvaigznāja virzienā. Tieši no šī zvaigznāja arī cēlies meteoru plūsmas nosaukums.

Taču Perseja zvaigznājs pats par sevi nav meteoru avots. Tas tikai palīdz noteikt, kurai meteoru plūsmai konkrētais meteors pieder.

Tāpēc, ja augusta naktī virs Latvijas debesīm pēkšņi parādās spoža gaismas švīka, iespējams, to radījis niecīgs Sviftas–Tatlas komētas fragments, kas pēc miljoniem kilometru gara ceļojuma uz dažiem mirkļiem uzliesmojis Zemes atmosfērā.