Šī gada Botāniskā dārza Perseīdu naktī debesjums bija nepielūdzams, tomēr aicināja aktivizēt citas maņas

Perseīdas tā arī palika neredzamas, tomēr pasākuma programma ļāva vakaru pavadīt arī citā noskaņā. Kamēr mākoņi sedza debesis, Botāniskā dārza pļavās skanēja pianista Reiņa Zariņa klavierspēle. Īpaši "Perseīdu naktij" veidotajā koncertprogrammā satikās dažādu laikmetu un muzikālo valodu pārstāvji – skanēja Kloda Debisī, Friderika Šopēna, Johana Sebastiāna Baha, Sergeja Rahmaņinova, Olivjē Mesiāna un Filipa Glāsa skaņdarbi, kā arī Latvijas un Baltijas komponistu darbi.

Koncertā bija dzirdami arī Matīsa Čudara, Krista Auznieka, Georga Pelēča, Imanta Zemzara, Imanta Mežaraupa, Andra Dzenīša, Ērika Ešenvalda un citu autoru kompozīcijas. Mūzika šajā vakarā kļuva par sava veida alternatīvu tam, ko apmeklētāji bija cerējuši ieraudzīt debesīs.

Par astronomiju un gaidāmajām debesu parādībām pasākuma laikā stāstīja Latvijas Universitātes astronoms Vitālijs Kuzmovs. Viņš atzīst, ka, neraugoties uz mākoņiem, priecējusi cilvēku interese un dažādo paaudžu iesaiste.

"Prieks bija redzēt visdažādākā vecuma cilvēkus un lielo interesi par astronomiju. Pērn visvairāk jautājumu bija par dzīvību ārpus Zemes, bet šogad – par melnajiem caurumiem," stāsta Kuzmovs.

Sarunās tika skarts arī 2027. gada 2. augustā gaidāmais Saules aptumsums. Astronoms norāda, ka nākamā gada notikums būs īpaši nozīmīgs, un jau tagad par to interese ir liela.

Savukārt tiem, kuri šoreiz cerēja ieraudzīt Perseīdas, nav pamata atmest cerības. Meteoru plūsma turpināsies vēl aptuveni pusotru līdz divas nedēļas, lai gan tās intensitāte pakāpeniski samazināsies.

"Cilvēkiem nav jāskumst, jo visu gadu notiek kādas plūsmas. Intensīvākās no tām ir Geminīdas decembrī, no Dvīņu zvaigznāja, un Kvadrantīdas janvāra sākumā," skaidro Kuzmovs.

Kvadrantīdas savu nosaukumu ieguvušas no kādreiz pastāvējušā Sienu Kvadranta zvaigznāja. Mūsdienās šāds zvaigznājs vairs netiek izmantots – tā teritorija sadalīta starp Vēršu Dzinēju, Herkulesu un Pūķa zvaigznājiem.

Arī pasākuma organizatori uzsver, ka mākoņi nav spējuši atņemt vakaram tā galveno noskaņu. LU Botāniskā dārza direktore Renāte Lagzdiņa norāda, ka vairāk nekā 1000 cilvēku vienuviet bija gatavi pavadīt vakaru, pievēršot uzmanību gan debesīm, gan mūzikai.

"Lai gan šogad zvaigžņu lietus noritēja aiz mākoņu segas, vakara atmosfēra bija nemainīgi maģiska. Vairāk nekā 1000 cilvēku nakts melnumā vienuviet gulēja LU Botāniskā dārza pļavās, lai savu uzmanību vērstu tikai uz debesīm un Reiņa Zariņa izpildīto mūziku, kurā liegi savijās klasisko un mūsdienu komponistu darbi, apcerot dabas spēku un mūsu nespēju to kontrolēt," saka Lagzdiņa.

Perseīdu nakts šoreiz atgādināja arī par to, ka astronomijā ne visu iespējams ieplānot. Cilvēki var izvēlēties vietu, laiku un sagatavoties meteoru plūsmai, taču skaidras debesis nav pasākuma organizatoru rokās.

Tāpēc vakars, kas bija iecerēts kā skatīšanās debesīs, daļēji pārvērtās par klausīšanos. Zvaigznes palika aiz mākoņiem, bet to vietā bija mūzika, sarunas par Visumu un iespēja vienuviet pulcēties cilvēkiem, kurus interesē tas, kas notiek virs mūsu galvām.

Un Perseīdu stāsts ar to nebeidzas. Meteoru plūsmu vēl būs iespējams mēģināt ieraudzīt tuvākajās nedēļās – atliek vien sagaidīt vakaru, kurā debesis būs gatavas atvērties.