Planēta tuvojas kritiskajai robežai: 2025. gads var kļūt par otro karstāko vēsturē

Saskaņā ar "Copernicus" datiem, pasaules temperatūra no janvāra līdz novembrim ir pieaugusi par 1,48°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni. Tas nozīmē, ka mēs esam bīstami tuvu 1,5°C robežai, ko Parīzes klimata nolīgums noteica kā maksimāli pieļaujamo robežu.

"Copernicus" klimata stratēģiskā vadītāja Samanta Bērgesa uzsver: "Trīs gadu vidējais rādītājs 2023.–2025. gadam pirmo reizi pārsniegs 1,5°C. Šie rādītāji nav abstrakti – tie atspoguļo klimata pārmaiņu straujo pieaugumu."

Viņa norāda, ka vienīgais veids, kā apturēt temperatūras celšanos, ir strauja siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.

"Copernicus" ziņo, ka šī gada novembris bijis trešais siltākais vēsturē, temperatūrai sasniedzot 1,54°C virs pirmsindustriālā līmeņa.
Klimata monitoringa centrs norāda: "Mēnesi iezīmēja virkne ekstrēmu laikapstākļu – tropiskie cikloni Dienvidaustrumāzijā izraisīja katastrofālus plūdus un prasīja simtiem dzīvību."

Īpaši smagi skartas Filipīnas, kur divi spēcīgi taifūni novembrī nogalināja aptuveni 260 cilvēku. Spēcīgas lietusgāzes un plūdi piemeklēja arī Indonēziju, Malaiziju un Taizemi.

Ievērojams siltuma pieaugums fiksēts arī Ziemeļamerikā, Arktikā un Antarktīdā, savukārt aukstuma anomālijas šoruden reģistrētas tikai atsevišķos reģionos Krievijas ziemeļaustrumos.

"Copernicus" izmantotie mērījumi nāk no miljardiem satelītu un meteoroloģisko novērojumu punktu, un to arhīvs sniedzas līdz 1940. gadam. Dati nepārprotami liecina – klimats turpina silt, un galvenais iemesls ir fosilā kurināmā dedzināšana, kas atmosfērā rada milzīgu daudzumu siltumnīcefekta gāzu.

Lai arī 2023. gada klimata konferencē COP28 valstis vienojās pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā, progresu bremzē spēcīga pretestība no valstīm, kas ir atkarīgas no naftas un gāzes eksporta. Arī COP30 samitā Belemā, Brazīlijā, nebija panākta vienošanās par skarbiem ierobežojumiem fosilajai enerģijai.