Plastmasas piesārņojumā Latvijas un Lietuvas piekrastē atrastas bīstamas baktērijas

"Mēs atklājām, ka pludmales aļģēs ir trīs reizes vairāk plastmasas izstrādājumu nekā svaigās vai tīrajās pludmales smiltīs piekrastē," skaidro "ESMIC" projekta vadītājs Arūns Balčūns.

Lai kartētu plastmasu, zinātnieki izmanto vairākus paņēmienus, tostarp dronu attēlu uzņemšanu. Pēc tam šie dati tiek salīdzināti ar satelīta attēliem. Šādā veidā viņi nosaka, kuras teritorijas ir visvairāk skartas, kā arī aļģu un plastmasas apjomu, kas varētu palīdzēt pašvaldībām. Tas ir arī Lietuvas un Latvijas iestāžu interesēs.

"ESMIC" projekta ietvaros kampaņas "Mana jūra" brīvprātīgie četrās pludmalēs pārmeklēja 100 metru garu posmu, lai savāktu un identificētu atkritumus.

Visas pludmales pārsvarā pārsniedza Eiropas standartu labam vides stāvoklim (GES), kas ir 20 atkritumi uz 100 metriem pludmales garuma.

"Mēs izmantojam trīs līmeņus, trīs dimensijas – piemēram, vācam ar rokām, bezpilota lidaparātiem, kas var redzēt mazākus plankumus un var būt daudz ātrāki un operatīvāki, un satelītiem, kas var uzņemt visu Baltijas jūru," stāsta vadošā zinātniece un attālās izpētes eksperte Diāna Vaičūte.

Lietuvā un Latvijā jūras aļģes un plastmasa uzkrājas vairāk nekā citās Baltijas jūras valstīs spēcīgo vēju dēļ un to ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ – tās atrodas šīs relatīvi slēgtās jūras austrumu pusē.

Šim projektam budžetā tika paredzēti 449 574 eiro, no kuriem 85 % finansēja Eiropas Kohēzijas politika, bet atlikušos 15 % – projekta partneri, kas piedalās projektā.

Katru reizi, kad zinātnieki savāc paraugus, viņi rāda garāmgājējiem, ko viņi atrod pludmalē. Šī informatīvā darba ietvaros tagad ir savākti 736 atkritumi, kas atrasti 100 metru pludmales posmā. Tas ir 36 reizes vairāk nekā robeža, kas Eiropā tiek uzskatīta par "pietiekamu piesardzības pakāpi".