Rīgas līcis atbrīvots no iespaidīga 25 gadus veca "spoku tīkla"

Spoku jeb pamestā tīkla izcelšanā šajā reizē ir iesaistīts Valsts vides dienesta kuģis "Mare". Šis kuģis ir atbilstoši piemērots, tam ir ceļamkrāns un pietiekami liels klājs, lai uz tā varētu uzcelt spoku tīklu.

Vēl pirms izcelšanas savu ieguldījumu ir snieguši ūdenslīdēji. Viņi veica tīkla apsekošanu un piekabināja bojas, kas sniedz iespēju redzēt tīkla apmērus uz ūdens virsmas.

Šī reņģu zvejošanas tīkla jeb stāvvada garums ir 280 metru. Tas skaitās ļoti liels stāvvads, kas būtībā ir tīklu siena ar ļoti smalku aci.

Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Astrīda Rijkure paskaidro, ka šis spoku tīkls ir no kaprona, tāpēc tas ir tikai vietām saplēsts. Zivis jūrā tas ķer jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā: "Šinī konkrētajā gadījumā "stāvvads" aizmirsts jūrā pirms 25 gadiem. Tīkls tika ielikts, bet, kamēr tas atradās jūrā, nomira tā saimnieks un zvejnieku biedrība bankrotēja. Savu darbu nepaveica maksātnespējas administratori, kuri neizcēla šo stāvvadu. Tāpēc ir izaicinājums šobrīd to izdarīt."

Rīgas Tehniskā universitāte strādā arī pie tā, lai izceltajiem spoku tīkliem dotu otro dzīvi. Šajā gadījumā stāvvads diemžēl nonāks atkritumos, darbs pie tīklu pārstrādes joprojām turpinās.

"Neste" vadītājs Armands Beiziķis apliecina, ka autobraucēju ziedojumi jau otro gadu tiek ieguldīti jūras attīrīšanā no "spoku tīkliem". Sadarbībā ar RTU tiek meklēti lētāki veidi, kā izcelt šādus pamestos tīklus: "Kopā ar jauniešiem, studentiem meklējam līdzekļus, kā šādus tīklus vieglāk identificēt, atrast jūrā, veidojam robotus, kas var palīdzēt. Šādi lieli kuģi ir dārgi, bet to varētu darīt lētāk ar mūsdienu tehnoloģijām."

Jau šobrīd ir izveidota lietotne, kas zvejniekiem un ūdenslīdējiem ļauj kartē atzīmēt uzietos "spoku tīklus". Rīgas līcī ir apzināti jau vairāk nekā 40 šādu pamestu tīklu.