Satraucošs gads pasaules ledājiem – tie kūst straujāk nekā jebkad agrāk

Pavasaris Paksitānā

Pavasaris tika aizvadīts ar aizvien drūmākiem secinājumiem. ANO Pasaules ledāju dienas laikā uzmanība pievērsta Pakistānas reģioniem, kur kūst vairāk nekā 224 ledāji. Vietējie iedzīvotāji Neelumas ielejā redz, kā ledus pazūd acu priekšā.

Maijā publicēti jauni secinājumi liecināja, ka pat globālās temperatūras ierobežošana līdz 1,5 grādiem pēc Parīzes līguma nebūs pietiekama, lai pasargātu daudzas apdzīvotās piekrastes.

Ledus zudums polārajos reģionos kopš 90. gadiem ir četrkāršojies.

Vasara Šveices augstienēs un Argentīnas ledājos

Vasarā uzmanība pievērsta Šveicei un tās ledājiem, kur kušanas rezultātā veidojas tukšumi un bedres.

Pētījumos atklāts, ka ledāji arvien mazāk spēj atjaunot masu augstākajos kalnu punktos, jo sniega daudzums tur samazinās. Tas izjauc dabisko "dinamiku", kur augšējais sniegs kompensē kušanu lejasdaļā.

Zinātnieki norāda, ka šī procesa apstāšanās ir galvenais iemesls tam, kāpēc ledājos veidojas dobumi, kas liecina par būtisku sistēmas sabrukumu.

Augustā uzmanību izpelnījās slavens Argentīnas Perito Moreno ledājs, kas iepriekš tika uzskatīts par stabilu. Pētījums atklāja, ka tas jau atkāpies par aptuveni 800 metriem un tuvāko gadu laikā varētu zaudēt vairākus kilometrus.

Rudenī uzmanības centrā Tadžikistāna

Savukārt septembrī Itālijas pētnieki devās uz Miage ledāju pie Monblāna masīva un secināja, ka notiek straujas pārmaiņas – ledājs palēninās, masa samazinās un veidojas arvien vairāk ledus ezeru. Tas liecina par krasu sniega apjoma kritumu un ledāja formas izmaiņām.

Rudens noslēgumā uzmanības centrā nonāca ledāji Tadžikistānā. Starptautiska zinātnieku komanda, strādājot 5800 metru augstumā, ieguva pirmos dziļos ledus paraugus no Kon Čukurbashi ledāja Pamiru kalnos.

Šie ledus cilindri ir unikāli klimata arhīvi ar datiem par nokrišņiem, gaisa piesārņojumu un pat vēsturiskiem notikumiem, tostarp vulkānu izvirdumiem un kodolizmēģinājumiem.

Pētnieki brīdina, ka ledāji šajā reģionā strauji kūst, un, turpinoties sasilšanai, klimata dati var tikt neatgriezeniski zaudēti. Ekspedīcija var nodrošināt vienu no svarīgākajiem pierādījumu kopumiem par klimatu reģionā, kur informācijas trūkst visvairāk.