"Tā ir laime savām acīm redzēt vilku" – Slīterē ar meža kamerām iemūžina pelēču baru
Trīs vilki uz brīdi ir apstājušies. Dzīvnieku skatiens pavērsts kameras virzienā. Un tad tie strauji dodas prom, vienam no viņiem šķērsojot nelielu upi piesnigušajā mežā. Šādu ainu ar Slīteres Nacionālajā parkā izvietotām meža kamerām iemūžinājis Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākais eksperts Kristaps Vilks. Kameras ir iespēja tuvumā novērot lielā plēsēja ikdienas gaitas, jo pelēcis dzīvo slēpti.
"Šobrīd informācija par vilkiem ir diezgan vienpusēja. Vairāk dzirdam par vilku nosodījumu," vaicāts par Slīteres Nacionālā parka teritorijā tapušajiem video teic Kristaps Vilks. Nelielas, nepilnu minūti garas filmiņas par vilku ikdienas gaitām Slīteres Nacionālajā parkā viņš izveidojis un "Facebook" publiskojis vairāku mērķu vadīts, tostarp arī lai parādītu – vilks nav biedējošs. Un tas ir dabiska Latvijas meža sastāvdaļa.
Slīteres Nacionālā parka lapā "Facebook" pašlaik skatāmi divi vilku video (publikācijā tie samontēti kopā). Viens no tiem sasniedzis negaidīti lielu skatījumu skaitu, turklāt ar to dalījušies lietotāji, kas dzīvo ārpus Latvijas robežām. Video var redzēt, kā kamerai garām paiet staltbriedis. Mirkli vēlāk staltbrieža pēdās steidz divi vilki. Vēl mirkli vēlāk – gar kameru citā virzienā atkal dodas staltbriedis.
Eksperts min – viņam bijis ārkārtīgs pārsteigums, ka cilvēkiem ir tik liela interese un ka šis video pārsniedza Latvijas robežas. Daudzi no dabas ir atsvešināti, un ikdienā meža dzīvniekus novērot nevar. Video kameras viņš pats pēc savas iniciatīvas brīvprātīgi izvietojis vairākās vietās Slīteres Nacionālajā parkā.
Mežā DAP eksperts strādā kopš 1998. gada. Taču plēsēju savām acīm redzējis vien trīs reizes. Slīteres mežā – vienu reizi. Pērn pa blakus kāpu gājuši divi vilki, bet, pamanot cilvēku, strauji mainījuši maršrutu.
"Visiem tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar iebiedēšanu un skandē, ka vilki uzbruks cilvēkam un ka pienāks pirmā reize, atbilde būtu – ja tā ir patiesība, tad man jau sen vairs nevajadzētu šeit būt," kritisks par publiskajā telpā izskanējušiem viedokļiem ir eksperts. Tai pat laikā eksperts arī neiebilst pret lielā plēsēja medībām Latvijā.
Bailes saistītas ar mītiem
Kristapa Vilka filmētos video Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte izceļ, jo tie iegūti dabiskā vidē, nevis mākslīgās piebarošanas vietās, kur parasti tiek uzstādītas dzīvnieku novērošanas kameras.
Kameru ierakstos redzētais dabas ekspertiem pārsteigumus par pelēci, kurš Slīteres Nacionālajā parkā nav medīts no 2006. gada, nav atnesis. "Dzīvnieku populācijas lielums skaidrojams ar dabiskiem procesiem. Tai skaitā barības bāzes pieejamību, slimībām un arī ar klimata pārmaiņām," norāda Sāmīte.
"Plēsēju skaits cieši saistīts ar zālēdāju populācijas lielumu. Ja pieaug staltbriežu skaits, tad pieaugt var arī plēsēju skaits, jo pieejama barības bāze. Slīteres Nacionālajā parkā pagājušā gadsimta 80. gados staltbriežu tikpat kā nebija, bet bija samēra daudz aļņu. Patlaban aļņu ir maz, bet staltbrieži – sastopami lielā skaitā."
Līdz šim DAP Kurzemes reģionālā administrācija nav saņēmusi oficiālus iesniegumus no apkārtnes iedzīvotājiem par vilku uzbrukumiem mājlopiem. Nav novērojumu, ka uzbrukumu skaits mājlopiem – līdz ar vilka medību liegumu – būtu palielinājies.
Analizējot lielā plēsēja uzbrukumus mājlopiem, Sāmīte aicina izvērtēt arī cilvēka atbildību. Ja mājlopi ganībās palaisti brīvā vaļā, tie neatrodas iežogojumā, tad "protams, ka vilks paņems to, kas vieglāk nomedījams", norāda DAP pārstāve. Arī Sāmīte, gluži kā Vilks, dabā strādā vairāk nekā 20 gadus – kopš 2000. gada. Vilku viņa redzējusi tikai divas reizes, un tas tāpēc, – ka dzīvnieks ir ārkārtīgi piesardzīgs. Dace mežā personīgi vairāk baidās no riestojoša aļņa, ne no lielajiem plēsējiem. Par Latvijā fiksētiem vilku uzbrukumiem cilvēkam viņai nav informācijas.
Bailes no pelēča DAP pārstāve skaidro ar mītiem, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē, kā, piemēram, ka vilks bērnus aiznesīs uz mežu. "Patiesībā tā ir laime – redzēt savām acīm mežā vilku. Lielākoties par dzīvnieka klātbūtni liecina vien tā atstātas pēdas," pauž Sāmīte, atgādinot, ka ikviens dzīvnieks – arī kaķis vai suns – var būt bīstams, un tādēļ cilvēkam piesardzība ir jāievēro.
Pusotrs tūkstotis vilku
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", balstoties uz Valsts meža dienesta (VMD) sniegto informāciju par 2022. gadu noskaidrojis, ka Latvijā mājo apmēram pusotrs tūkstotis pelēču. Laikposmā no 2002. gada līdz 2022. gadam vilku skaits Latvijā ir ievērojami audzis – no mazāk nekā 600 līdz apmēram 1400 indivīdiem.
Pašreizējie apstākļi dabā pieļauj strauju vilku populācijas atjaunošanos arī apstākļos, ja liela daļa indivīdu tiek nomedīti, liecina LVMI "Silava" pētījums. Analizējot nomedīto vilku kuņģa saturu, secināts, ka Latvijā vilki galvenokārt barojas ar stirnām un mežacūkām, kā arī staltbriežiem. Diezgan bieži vilku barībā konstatēti arī bebri. Plēsējs arī ēdis pa kādam putnam, grauzējam, zaķim, kā arī notiesājis mājdzīvniekus – kaķus un suņus. Pelēča barība bijusi arī mājlopi.
Vilku uzbrukumu skaits mājlopiem pēdējos gados ir pieaudzis, liecina VMD informācija. 2022. gadā vilku uzbrukumos cietuši teju 500 mājlopi. Vidēji lielie plēsēji gadā mājlopiem uzbrukuši 45 reizes. Līdz 2023. gada novembra vidum Latvijā reģistrēti kopumā 106 vilku uzbrukumi mājlopiem. 2023. gadā cietuši 597 mājdzīvnieki. Jāņem vērā arī gadījumi, par kuriem VMD netiek ziņots, tādējādi patiesais plēsēja uzbrukumu skaits mājlopiem varētu būt ievērojami lielāks, vērtē LVMI "Silava" pētnieki. Galvenokārt vilki uzbrukuši aitām, kazām un teļiem, arī suņiem.
"Diemžēl ir arī tāda sakarība, ka medības var netieši veicināt vilku postījumus mājlopiem, proti, gadījumos, kad pieaugušie indivīdi medību dēļ iet bojā, tad bāreņos palikušie mazuļi var specializēties uz vieglāk iegūstamajiem dzīvniekiem. Tai skaitā mājlopiem. Tā kā ir jādomā, kā parūpēties par to, lai vilki šiem ganāmpulkiem neuzbruktu."
Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā vilku medības ir iesākas agrāk. Plēsēju medību sezona Latvijā ir no 15. jūlija, bet Igaunijā – no 1. novembra, savukārt Lietuvā – no 15. oktobra.
Iepriekšējā medību sezonā, 2023./2024. gadā, Latvijā nošauti 300 vilki. Par šīssezonas pieļaujamo pelēča nomedīšanas apjomu vēl ir pāragri spriest, portālam "tv3.lv" sacīja Valsts meža dienestā. Lēmumu pieņems jūnijā, kad būs novērtēts vilku populācijas stāvoklisc 2023./2024. gada medību sezonā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
