Vides aktīvisti svin vēsturisku uzvaru. Pār Alūksnes upi likvidēts zivīm kaitējošs aizsprosts
Liels sasniegums vides organizācijām – Alūksnes pusē pirmo reizi izdevies nojaukt vērienīgu upes aizsprostu, kas gadu desmitiem traucējis zivju migrācijai. Lai gan šādu šķēršļu Latvijā ir desmitiem un pat simtiem, ļoti bieži zemes īpašnieki nav ieinteresēti to aizvākšanā, tādēļ cīņa vides draugiem par upju atjaunošanu ir ļoti smaga, vēsta TV3 Ziņas.
Tie, kuri vēlas savos īpašumos novākt aizsprostus, patlaban ir pieejams valsts finansējums kopumā divu miljonu eiro apmērā.
Alūksnes upes aizsprosta vēsture ir apmēram 150 gadus ilga. Savulaik tur bijušas dzirnavas un gateri, bet pēdējos 40 gadus lietojuma šim objektam vairs nebija. Un šī pavisam noteikti ir pēdējā reize, kad ir iespēja šo upes šķērsli redzēt.
Aizsprosts Alūksnes upē ir zivīm nepārvarams šķērslis, kurš turklāt apdraud apkārtējo teritoriju iedzīvotājus, jo palu laikā skalojās tilta balsti – tie ir galvenie iemesli, kādēļ vietējā pašvaldība un vides organizācijas izšķīrušās par aizsprosta nojaukšanu.
"Tāds redzams rezultāts ir migrējošās zivis, kuras tagad varēs tikt uz augšu, jo virs aizsprosta ir apmēram 20 kilometru garš upes posms, kas ir diezgan labā stāvoklī. Vietējie makšķernieki arī ir teikuši, ka redzējuši te foreles nobrāztiem vēderiem, jo viņas te ir lēkušas un netikušas pāri slieksnim."
Vēl pirms gada te bija uzplūdinājums un arī konstrukciju tilta apakšā bija krietni vairāk. Pirmie demontāžas darbi notika jau pērn, un betona pamatu nojaukšana ir pēdējais solis upes atbrīvošanā.
"Mums jau bija iezīmējies, ka šis uzplūdinājums netiek saimnieciski izmantots, tas netiek arī rekreatīvi izmantots, ne šeit ir pludmale, ne laivošana, vai viesu māja un jau 5-6 gadi atpakaļ, kad sāku interesēties, kurš šeit regulē līmeni uzplūdinājumā, izrādās, ka nemaz saimnieka nav."
Arī vietējie saka – agrāk uzplūdinātais dīķis krājis sevī piesārņojumu un tajā uzsilstošais ūdens atbaidījis foreles. Vien gada laikā upes krasti glīti apauguši, tās tecējums atjaunojies un jau drīz te gaidāmi jauni iemītnieki.
"Mēs jau nerunājam tikai par forelēm, bet tur jau dzīvo daudzas sugas gan strauta nēģi, gan platspīļu vēži, gan foreļu barības objekti mailītes, grunduļi, platgalvis, kas ir ļoti retas zivju sugas un viņas netiek tādam milzīgam šķērslim pāri."
Eksperti saka – šis patiesībā ir vēsturisks brīdis, jo tik liela šķēršļa nojaukšana Latvijā notiek pirmo reizi. Pētnieki kopumā apzinājuši vismaz 60 tik vērienīgus, zivīm traucējošu objektus, taču cilvēku interese tos aizvākt ir maza.
Pasaules Dabas fonda pārstāve Jentgena pauž, ka viens no lielākajiem šķēršļiem aizsprosta nojaukšanas procesā bijusi sabiedrības attieksme un šķēršļu īpašnieku attieksme. "Mums patīk dīķi, uzplūdinājumi un negribam, lai kaut kas mainās, process, lai nojauktu šādus, nav viegls," viņa norāda.
Pasaules Dabas fonds aicina gan pašvaldības, gan privātpersonas, kuru īpašumos atrodas šāda tipa šķēršļi, sazināties arī ar Zemkopības ministriju, jo šobrīd tai ir pieejami divi miljoni eiro, kas paredzēti tieši šādu objektu likvidēšanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
