RTU studenti apgūst bezpilota lidaparātu būvniecību

Sākotnēji palaišanas iekārta darbojās un spēja startēt bezpilota lidaparātu. Tomēr vienā brīdī bija jāķeras pie plāna "B", palaišanas iekārta pievīla.

"Šodienas testā motora kontrolieru tehniskas kļūmes dēļ nācās veikt manuālu palaišanu," skaidro RTU studentu "HAPS" komandas dalībnieks Damārs Droskalns.

Lidaparāta manuālā palaišana notika no automašīnas. Šis nestandarta risinājums bija pietiekami labs, lai lidaparāts paceltos.

Šoreiz studentu komanda testu laikā pievērš uzmanību akumulatoru darbībai un tam cik ilgs būs lidojuma laiks, bet tas nav vienīgais kas tiek testēts.

"Tad vēl mums mērķis testēt stabilizācijas režīmus. Pāreju no stabilizācijas uz daļēju automātisko režīmu," stāsta Damārs Droskalns.

Lidaparāta korpusu, spārnus un daudzas citas plastmasas detaļas studenti ir izprintējuši saviem spēkiem. Savukārt elektronika ir nopirkta jau gatava. Jauniešu galvenais mērķis, izveidot autonomu bezpilota lidaparātu, kas lidos bez cilvēka iejaukšanās iepriekš noteiktā maršrutā.

"Mēs principā tagad mācāmies kā labāk uztaisīt. Skatāmies, kas strādā, kas nestrādā. Iegūstam pamata pieredzi, lai pēc tam tālāk šo varētu attīstīt jau kā Haigh altitude drone," skaidro "HAPS" RTU studentu komanda, pilots Kārlis Cepurnieks Cepurītis.

Kā jau mācību testu procesā negadījumi ir visai bieži, bet tas nav nekas slikts. Tā gadījās arī šajā reizē.

"Pārslēdzos uz citu režīmu, kurš bija domāts zemēšanai. Mēģināju planēšanu nedaudz pārgalvīgi un pazuda jauda, lidojot pretim vējam, uzreiz nokrita," skaidro pilots Kārlis.

Avārijas rezultātā tika bojāts lidaparāta spārns. Taču tā nav liela bēda, kļūmes un avārijas ļauj saprast vājās vietas un radīt iespējami labāku modeli. Apgūtajām zināšanām vēlāk būs ļoti plašs pielietojums. Sākot ar militāro nozari un beidzot ar jaunu civilo pakalpojumu izstrādi. Zināšanas elektronikā un sīkajā aviācijā noteikti būs pieprasītas nākotnē.