10 nozīmīgākie atklājumi zinātnē 2014. gadā

Jauni nukleoīdi paplašina DNA karti

DNS jeb dezoksiribonukleīnskābe praktiski ir visu dzīvo organismu ģenētiskās informācijas glabātājs. To veido nukleoīdi –  adenīns (A), timīns (T), citozīns (C), guanīns (G). Taču zinātniekiem laboratorijā ir  izdevies paplašināt nukleoīdus, kas veido DNA. Līdz ar to radusies iespēja paplašināt ģenētisko karti, un zinātnieki jau strādā pie jaunu mikrobu izveides.

Minisatelītu attīstība

Pirms desmit gadiem tie bija vairāk kā izglītojoši uzskates līdzekļi. Taču tagad, attīstoties tehnoloģijām minisatelīti jeb kā tie tiek dēvēti starptautiski – CubeSat, ieņem aizvien nozīmīgāku lomu kosmosa izpētē. Lai kvalificētos kā minisatelīts, tā tilpums nedrīkst pārsniegt vienu litru, kas ir 10cm kubs, bet svaram jābūt līdz 1,33 kg. To popularitāti var skaidrot ar izmaksām – tās svārstās vairāku simtu tūkstošu dolāru robežās, kamēr liegabarīta satelītu izmaksas sniedzas miljonos. 

Manipulēšana ar atmiņām

Zinātniekiem ir izdevies atklāt veidu kā manipulēt ar atmiņām. Apstarojot peļu smadzenes ar lāzeru, zinātniekiem izdevās peļu atmiņas par patīkamo pārvērst nepatīkamajās un otrādāk.

Šūnas var ārstēt diabētu

Pētnieki ir pavēstījuši par nozīmīgu soli diabēta ārstniecībā. Viņi ir atklājuši, kā pārvērst cilvēka cilmes šūnas funkcionējošās aizkuņģa dziedzera β šūnās. Tieši šīs šūnas iznīcina 1. tipa diabēta pacientu imūnsistēma.

Pasaules vecākie zināmie alu zīmējumi

Zinātnieki kādā alā Indonēzijai piederošajā Sulavesi salā ir atraduši aizvēsturiskus zīmējumus, kas ir vismaz 40 000 gadus seni. Līdz šim vecākie alu zīmējumi bija atrasti Eiropā. Jaunatklājums ir nozīmīgs ne tikai no vēsturiskā un arheoloģiskā skatupunkta, bet varētu arī likt pārskatīt līdzšinējos priekšstatus par cilvēka prāta un izziņas attīstību.

 Čipi, kas atdarina smadzeņu darbību

Cilvēka smadzenēm ir unikālas, jo spēj apstrādāt milzīgu informācijas apjomu, tai skaitā, veikt procesus kā rezultātā veidojas maņa, ko pazīstam kā redzi. Zinātnieki ir radījuši čipus, kas strādā pēc līdzīga principa. Tas varētu ļaut datoriem veikt daudz sarežģītākas darbības tieši jomās, kas saistītas ar attēla veidošanu un vides izpratni.

Roboti, kas sadarbojas

Roboti tiek pilnveidoti, un jau tagad daudzviet tie lieliski sadarbojas ar cilvēkiem.  Taču šogad izdevies izveidot robotus, kas spēj sadarboties savā starpā bez cilvēku iejaukšanās.

 Jaunas asinis palīdz pret novecošanu

Cenšoties atrast mūžseno jaunības eliksīru, zinātnieki atklājuši, ka, injicējot jaunas peles asinis vecākai, padzīvojušās peles smadzenes un muskuļi atjaunojas. Iespējams, ka jaunas asinis varētu palīdzēt arī cilvēkiem cīnīties ar novecošanu.

Saprasti putnu evolūcijas iemesli un ātrums

Zinātniekiem ir izdevies sasaistīt evolūcijas izmaiņas starp mūsdienu putniem un miljoniem seno dinozauru Tyrannosaurus rex, kas ir sens putnu radinieks. Biologiem, kas nodarbojas ar evolūcijas pētniecību, izdevies izskaitļot iemeslus un saprast evolūcijas pārmaiņu ātrumu starp šīm būtnēm.

Gada notikums – satelīta nosēšanās uz komētas

Žurnāla Science redkolēģijas skatījumā tieši nosēšanās uz komētas ir gada notikums zinātnē. Proti, pirmo reizi cilvēces vēsturē satelīta Rosetta modulim izdevās nosēsties uz komētas 67P/Čerjumov-Gerasimenko virsas. Tomēr ne viss gāja tik gludi – veļas mašīnas izmēra modulis sākotnēji nevarēja piestiprināties pie komētas virsas. Turklāt radās problēmas ar elektroenerģiju – tā baterijas izsīka, savukārt Saules gaisma vēl nav pietiekoša, lai modulis spētu darboties ar saules paneļiem. Pagaidām tas atrodas gaidīšanas (stand-by) režīmā.

Skaties video