E‑atkritumi saražo vairāk emisiju nekā avionozare. Kā no tiem pareizi atbrīvoties?
Izdzirdot vārdu "atkritumi", visticamāk, daudziem prātā nāk gružkaste vai izgāztuve. Taču ir kādi atkritumi, par kuriem ikdienā piemirstam! Tie ir e-atkritumi, kurus aiz sevis atstāj ikviens telefona, datora vai citu tehnoloģiju īpašnieks! Cik lielu piesārņojumu tie rada un kāpēc tomēr ir svarīgi par tiem atcerēties?
E-atkritumi ir dati, kas tiek ģenerēti, bet netiek izmantoti vai par tiem tiek aizmirsts. Ir vajadzīgie un liekie dati. Katru dienu vietnē "Whatsapp" tiek nosūtītas ap 150 miljardiem ziņu, tikpat vai pat vēl vairāk e-pasta vēstuļu. Tā iemesla dēļ bieži vien rodas priekšstats, ka digitāls ir ekoloģisks, bet informācija tāpat glabājas.
Atkritumus klasiskā to izpratnē ir grūtāk ignorēt, līdz ar to arī vieglāk izprast to ietekmi uz vidi. E-atkritumi glabājas datu centros, savukārt, tie patērē ļoti daudz elektrības, skaidro "Helmes Latvia" vadītājs Viesturs Bulāns. "Iekārtas darbinot, rodas siltums un Co2 emisijas. Šobrīd IT industrija ģenerē 5% no visas pasaules Co2 emisijām, kas ir vairāk nekā aviācijas nozare."
Tāpat kā mēs šķirojas fiziskos atkritumus, tāpat būtu vēlams šķirot arī e-vidē saražoto. "Mums vajadzētu dzēst nevajadzīgo saturu, varbūt reizēm pietiek ar vienu sociālajos tīklos ievietotu foto no atpūtas nevis 15. Katram cilvēkam ir jāpāršķiro savs saturs sociālajos tīklos un telefonos," norāda Bulāns.
Skaidrs, ka digitalizācija ir nākotne, bet tas rada arī situāciju, kur e-atkritumu apjoms tikai turpina pieaugt. Eiropa jau šobrīd sāk regulēt emisiju daudzumu. Tas ir spiediens gan uzņēmējiem, gan valsts pārvaldei mazināt emisiju daudzumu. Gala patērētājam nākotnē varētu būt noteikts bezmaksas apjoms, , cik daudz uzkrāt un pārējais būs par maksu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
