Jauni amati un izzudušas profesijas – līdz 2030. gadam darba tirgu gaida milzīgas pārmaiņas
Mākslīgais intelekts tuvākajos gados būtiski mainīs darba tirgu. Daļa profesiju izzudīs, citas radīsies no jauna, bet daudzas tehnoloģijas kļūs par ikdienas darba rīkiem. Eksperti stāsta – lielākais izaicinājums nebūs pašas tehnoloģijas, bet tas, cik ātri cilvēki spēs tām pielāgoties.
Attīstoties tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam, darba tirgus tuvākajos gados piedzīvos būtiskas pārmaiņas. Pēc Pasaules Ekonomikas foruma prognozēm līdz 2030. gadam pasaulē varētu rasties aptuveni 170 miljoni jaunu darba vietu, vienlaikus ap 92 miljoniem darbu varētu izzust automatizācijas un tehnoloģiju attīstības dēļ.
Visātrāk pazudīs tādi bāziski administratīvi darbi – datu ievadīšana, dokumentu apstrāde, kaut kādā ziņā viss birokrātiskie darbi, virkne citu profesiju, tā pati medicīnas joma, ņemot vērā, ka pasaule noveco, tikai augs augumā un kļūs arvien nozīmīgāka, bet virkne citu profesiju, kas radīsies un virkne profesiju, kas paliks un tikai, kā es saku, būs profesijas uz steroīdiem, visu to, ko mēs darījām pirms tam, varēsim izdarīt vēl plašāk, ātrāk un labāk.
Jaunās darba vietas galvenokārt radīsies tehnoloģiju, datu analītikas, kiberdrošības un mākslīgā intelekta attīstības jomās, kā arī citās nozarēs, kur tehnoloģijas palīdz radīt jaunus pakalpojumus, produktus un biznesa modeļus.
Lai arī par mākslīgo intelektu šobrīd runā arvien vairāk, eksperti uzsver, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem patiesībā ir tas, ka cilvēki neapzinās, cik būtiski tuvākajos gados tas ietekmēs mūsu ikdienu un darba tirgu.
Čulkstēna saka: "Skaidrs, ka tas starpposms varētu būt diezgan nepatīkams, jo cilvēkiem nepatīk izmaiņas, cilvēkiem nepatīk izjūta, ka viņi var zaudēt darbu vai viņiem šobrīd aktīvi jāmācas."
Speciālisti norāda, ka Eiropā uzņēmumi mākslīgo intelektu ievieš salīdzinoši lēni. Eiropas Savienībā to izmanto aptuveni piektdaļa uzņēmumu, kamēr ASV mākslīgā intelekta risinājumus savā darbā izmanto jau vairāk nekā puse organizāciju.
Viena no problēmām ir tā, ka daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem vēl nav izstrādājuši skaidras vadlīnijas, kā mākslīgo intelektu izmantot darbā. Cilvēki šos rīkus jau izmanto, jo zina, ka tie pastāv, turklāt daudzi no tiem vismaz daļēji ir pieejami bez maksas.
Tikmēr Latvijā ir daļa sabiedrības ar advancētām digitālajām zināšanām, atzīst tehnoloģiju nozares pārstāvji, tomēr lielai sabiedrības daļai vēl ir daudz ko apgūt, lai šīs tehnoloģijas varētu izmantot savā darbā. Pašreizējās prognozes rāda, ka aptuveni 70 procenti profesiju nākotnē piedzīvos būtiskas pārmaiņas.
"Riga TechGirls" un "StartSchool" vadītāja un līdzdibinātāja Anna Andersone norāda: "Patiesībā, tas attiecas pilnīgi uz visu sabiedrību, jo arī tie darbi, kas nav tik lielā riska zonā, tomēr iemācīties pielietot ikdienā mākslīgo intelektu, tehnoloģiju un dažādas digitālas prasmes, tas būs svarīgi ikvienā jomā, ikvienā profesijā, – tā kā mums visiem priekšā ir laiks, daudz, daudz mācīties. Tas lielākais nenotiks gada vai divu gadu laikā, bet tas būs desmit gadu laikā un mēs varam sagatavoties šai desmitgadei."
Par darba nākotni mākslīgā intelekta laikmetā šodien Rīgā diskutēja starptautiskā forumā, kur pulcējās vairāk nekā 800 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm. Foruma atklāšanā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka pasaule strauji mainās un ar runām vien nepietiek – valstīm jau tagad jāpieņem konkrēti lēmumi par izglītību un prasmju attīstību, jo pašreizējā izglītības sistēma bieži vēl gatavo cilvēkus vakardienas ekonomikai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
