No darba sludinājuma līdz finanšu krāpšanai: eksperti brīdina par kredītu krāpniekiem
Kredīts bez tavas ziņas – jā, arī šādā shēmā krāpnieki cenšas ievilināt savus upurus. Metodes ir dažādas. Kā pasargāt sevi, savas finanses un datus? To radio "Star FM" rubrikā "Krāpnieku kods" skaidro digitālās drošības eksperts Elviss Strazdiņš un Kredītinformācijas biroja komercdirektors Intars Miķelsons.
Sociālajos medijos un internetā publicētā informācija bieži vien kļūst par vieglu mērķi krāpniekiem, brīdina eksperti. Bieži vien upuri tiek atrasti brīžos, kad cilvēki paši publicējuši sludinājumus, piemēram, par darba meklējumiem. Uz šādiem sludinājumiem reaģē arī krāpnieki, piedāvājot darba meklētājiem aizņemties naudu.
Tāpat krāpnieki izmanto publiski pieejamus datus un nelegālus "Telegram" botus, lai iegūtu personīgo informāciju, ko vēlāk izmanto upura uzticības iekarošanai.
Interneta blēži mēdz uzrunāt cilvēkus sociālajos tīklos vai saziņas lietotnēs – visbiežāk "Telegram", piedāvājot aizdevumus pat vairāku miljonu eiro apmērā. Lai iegūtu uzticību, tiek lūgts aizpildīt pieteikuma anketas vai krāpnieki piedāvā to pat izdarīt tavā vietā. Tieši šāds piedāvājums ir viens no pirmajiem brīdinājuma signāliem, jo krāpniekiem nepieciešami personas dati un piekļuve finanšu informācijai, norāda Miķelsons.
Nereti tiek izmantota arī psiholoģiska manipulācija – upurim sākotnēji tiek prasīta salīdzinoši neliela summa, piemēram, 180 līdz 250 eiro, it kā komisijas vai līguma noformēšanas maksai. Pēc tam seko arvien jauni maksājumu pieprasījumi, radot sajūtu, ka jau ieguldīto naudu nedrīkst zaudēt. Eksperts uzsvēra, ka šādās situācijās cilvēki nereti kļūst par ilgstošiem krāpšanas upuriem.
Īpaši bīstami ir gadījumi, kad krāpnieki iegūst piekļuvi internetbankai. Strazdiņš atklāja piemēru, kurā viltus aizdevējs lika cilvēkam ievadīt savus datus un apstiprināt "Smart-ID" pieprasījumus. Rezultātā krāpnieki piesaistīja savai ierīcei piekļuvi upura bankas kontam. Vienmēr jāatceras, – ja "Smart-ID" parādās citas iestādes nosaukums, nevis tas uzņēmums, kuram persona šobrīd piesakās, process nekavējoties jāpārtrauc.
Eksperti aicina vienmēr pārbaudīt aizdevēju uzticamību. To iespējams izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Latvijas Bankas reģistros, kā arī starptautiskajās datubāzēs.
Svarīgi atcerēties – drošākais veids, kā pasargāt sevi no finanšu krāpšanas, ir kritiski izvērtēt pārāk vilinošus piedāvājumus, neizpaust sensitīvus datus un nekad neapstiprināt darbības internetbankā, kuru izcelsme nav pilnībā skaidra.
Klausies rubriku "Krāpnieku kods" katru otrdienu radio "Star FM" un "TOP radio"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
