No manas bankas kartes visu laiku pazūd nauda – vainīgi krāpnieki vai tomēr ne?

Cilvēki bieži saskaras ar situāciju, kad no konta regulāri tiek novilkti nelieli maksājumi, piemēram – 5, 10 vai 30 eiro – bieži vien no nezināmiem servisiem. Tas visbiežāk nozīmē, ka ir aktivizēts kāda pakalpojuma abonēšanas pakalpojums.

Ja tā ir krāpšana, vienīgais risinājums ir nekavējoties zvanīt bankai un bloķēt karti. Ja ir nodarīti zaudējumi, jāvēršas ar iesniegumu arī Valsts policijā.

Elviss Strazdiņš atgādināja – rakstīt "kompānijai", kas novilkusi naudu, parasti nav jēgas, jo krāpnieki bieži vien neatbild vai pat izmanto saraksti, lai iegūtu papildu informāciju.

Kā sevi pasargāt? "Luminor" pārstāve Marija Celma iesaka praktisku risinājumu – izveidot atsevišķu kontu pirkumiem internetā, kurā glabāt tikai tik daudz naudas, cik plānots iztērēt. Tādā veidā, pat ja dati tiek nopludināti, krāpnieks nevarēs piekļūt visiem līdzekļiem, skaidroja Celma.

Viņa arī uzsvēra, ka interneta maksājumus var īslaicīgi atslēgt internetbankā. Tos iespējams ieslēgt tikai pirkuma brīdī un uzreiz pēc tam atkal deaktivizēt.

Eksperti vienisprātis, –  ja ir kaut mazākās aizdomas, ka kartes dati vai internetbankas piekļuves informācija ir nonākusi krāpnieku rokās, nekavējoties jāsazinās ar banku. Pat, ja krāpnieki vēl nav paguvuši iztukšot bankas kontu, dati steidzami ir jānomaina.

Kā atpazīt krāpnieciskas vietnes? Vienmēr jāpārbauda vietnes domēns. Papildu drošībai "CERT.L" izstrādātais risinājums "DNS ugunsmūris", kas palīdz automātiski bloķēt piekļuvi krāpnieciskām lapām. Tas ir bezmaksas un pieejams visiem lietotājiem.

Klausies rubriku "Krāpnieku kods" katru otrdienu radio "Star FM" un "TOP radio"!