Mūsu ūdens attīrīšanas sistēmas ir nepilnīgas, izpētījuši Latvijas zinātnieki

Farmaceitisko preparātu atlikumu nonākšana apkārtējā vidē ir bīstama, jo tā var radīt potenciālo apdraudējumu vides ekoloģijai un cilvēku veselībai. Latvijas zinātnieki ir veikuši pētījumus par piesārņojumu, šo savienojumu pārveidošanās mehānismiem vidē un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijām. Pētījumu rezultātā piedāvātas vairākas perspektīvas farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas tehnoloģijas.

Aivars Bērziņš

zinātniskā institūta "BIOR" direktors

"Mūsu institūtā pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR pēdējo gadu pētījumi ir ļoti cieši saistīti ar tā saucamo vienas veselības konceptu, kurā mēs redzam, cik liela nozīme ir cilvēka, dzīvnieka un vides veselībai. Tāpēc pagājušā gada viens no pētījumiem, kur mums liela uzmanība tika vērsta, bija biofarmaceitisko savienojumu aprite dabā un tās izpētes mehānismi."

Vadims Bartkevičs, zinātniskā institūta "BIOR" pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs, norāda, ka ārstniecisko preparātu ražošana un lietošana pasaulē katru gadu pieaug, līdz ar to aizvien vairāk dažādu savienojumu nonāk apkārtējā vidē.

"Pati aizraujošākā lieta ir konstatēt, ka tiešām šāda veida savienojumi ir atrodami mūsu ikdienas ūdeņos. Protams, bija sagaidāms, ka notekūdeņos tie būs, bet jautājums bija, vai tie iziet to ciklu, kas norisinās attīrīšanas iekārtās. Par pārsteigumu mums pašiem, izrādās daļa no savienojumiem netiek attīrīti," saka Ingus Pērkons, zinātniskā institūta "BIOR" doktorants.

Galvenais mērķis bija raksturot situāciju Latvijā kopumā, bet mūsu mikrobiologu grupai bija uzdevums pētīt biodegradācijas mehānismus un atstrādāt, optimizēt metodes notekūdeņu attīrīšanai, norāda Olga Mutere, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošā pētniece.

Vadims Bartkevičs

Zinātniskā institūta "BIOR" pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs

Bija jāņem vērā, ka šiem farmaceitiskajiem preparātiem, ja tie nonāk apkārtējā vidē, ir virkne ar kaut kādām negatīvām parādībām. Piemēram, baktērijas izrāda dažādas rezistences parādības un var negatīvi iedarboties uz apkārtējās vides dzīvnieku endakrīna sistēmu, līdz ar to valstij jārūpējas par to, lai šo savienojumu koncentrācija būtu pēc iespējas zemāka.

"Mums jāatceras, ka ne tikai paši savienojumi iedarbojas uz cilvēka veselību, bet jāsaprot arī to, ka šo savienojumu metabolīti lielā mērā var ietekmēt arī vides veselību kopumā. Līdz ar to šis bija viens no tiem pētījumu projektiem, kas mūsu institūtā pagājušajā gadā bija ar vislielāko pienesumu kopumā zinātniskajā sabiedrībā, un jāsaka – tas parādīja arī to, ka šīs grupas pētījumi un to publikāciju ietekme bija pietiekami liela, kas piesaistīja ļoti lielu starptautiskās zinātniskās sabiedrības uzmanību," norāda zinātniskā institūta "BIOR" direktors Aivars Bērziņš.

Projektu īstenoja zinātniskās institūts "BIOR", Latvijas Universitāte un daļu no darbiem tika izpildīta Oslo Universitātē, Norvēģijā. Projektā bija iesaistīti 13 pētnieki, tai skaitā desmit cilvēki ar doktora grādu un trīs doktoranti.

16. februārī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā LU Akadēmiskā centra Dabas mājā, izvēloties 12 nozīmīgākos sasniegumus un sešus projektus, tika godināti 2017. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori un autoru kolektīvi Latvijā.