Veterinārmedicīnas studenti Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) turpmāk mācīsies atjaunotās telpās un ar jaunām zinātniskajām tehnoloģijām jaunās laboratorijās. Tas nozīmē, ka to, ko līdz šim apguva tikai mācību grāmatās, nu varēs darīt praksē. Nauda fakultātes modernizācijai iegūta dažādos projektos, vēsta TV3 Ziņas.
Uz Veterinārmedicīnas fakultātes jaunizveidoto klīnisko pētījumu centru un atjaunotajām studiju telpām ar baltu skaudību raugās pēdējā, 6. kursa, studentes.
"Šādas vietas un telpas atsvaidzina vēlmi studēt. Beidzot jaunajiem studentiem būs tik svaigas un patīkamas telpas, jo mums viņas bija novecojušas," stāsta LLU Veterinārmedicīnas fakultātes 6.kursa studente Rebeka.
Fakultātes telpas nebija pieredzējušas uzlabojumus kopš kompleksa uzcelšanas tālajā 1964.gadā. Tagad veiktā modernizācija, studiju un pētniecības infrastruktūra izveide izmaksājusi 2,8 miljonus eiro. Turpmāk apmācības dzīvnieku ķirurģijā notiks reālas klīnikas vidē.
Izveidotas Latvijā vienīgās biokameras dzīvnieku radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju pētniecībai. LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko norāda, ka šī laboratorija būšot pieprasīta ne tikai studentu izglītošanai: "No tā var radīt attiecīgu politiku lauksaimniecībā, vides politiku nākotnē, varam saprast, kā dzīvnieki rada siltumnīcefektu gāzes – vistas, cūkas, govis, aitas. Šādas citas iekārtas tuvumā, vismaz 500 kilometru rādiusā, nav."
Latvijai unikāla esot jaunradītā embriju transferences laboratorija. Kā zinātnes nozare tā jau ir pasena, bet līdz šim veterinārmedicīnas studenti Jelgavā par to mācījās vien teorijas līmenī no grāmatām. Tagad iegādātas iekārtas praktiskiem eksperimentiem, lai govs embrijus izaudzētu laboratorijā. Ieguvums ne tikai studentiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Ciltsdarbs, govju reprodukcija, ģenētikas attīstīšana. Iespējas zinātniskajai attīstībai un sadarbībai ar citām zinātniskajām iestādēm. Normāli dzīvē ir tā, ka gotiņu apsēklo, aplecina un no gotiņas iegūst vienu teliņu gadā. Tad ar šo metodi, audzējot embrijus laboratorijas apstākļos, varam iegūt vērtīgos teļus daudzkārt vairāk nekā dabiskos apstākļos," skaidro LLU Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzēja un veterinārārste Ilga Šemtatoviča.
"Mums Latvijā brūnās govis ir ģenētiski izzūdoša šķrne. Attiecīgi, lai šo šķirni saglabātu, mums šī embriju transferences laboratorija ir jāuztur dzīva. Tas nākotnei būt nepieciešams – saldējam olšūnas, buļļu spermu un pēc tam varam pārstādīt un iegūt Latvijas brūnās govs pēcnācēju," norāda Kovaļenko.
Katru gadu Veterinārmedicīnas fakultātē iestājas ap 100 studentu. No tiem vien trešdaļa reāli tiek līdz mācību beigām. Jelgavā sagatavotos speciālistus "izķer" ārzemju klīnikas. Latvijā uz vietas paliek maz. Tas satrauc Pārtikas un veterināro dienestu, kurā nepārtraukti ir vairākas ar veterinārmedicīnu saistītas vakances.
"Mēs cīnāmies par studentiem, lai dabūtu viņus pie sevis. Bez viņiem nevaram iztikt. Liels prieks, ka šādas investīcijas fakultātē ir notikušas, jo veterinārmedicīna kļūst arvien sarežģītāka, arvien vairāk saistīta ne vien ar dzīvnieku ārstēšanu, bet visas sabiedrības veselību. Dzīvē pierādās, ka kur ir saslimuši dzīvnieki, tur ir iespējamas cilvēku saslimšanas un arī otrādi," skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.
Līdz ar studiju un laboratoriju modernizāciju, pie atjaunotām telpām ticis arī veterinārmedicīnas muzejs. Tas līdz šim nekad nav bijis pieejams apmeklētājiem no malas, bet tagad būs. Muzejā glabājas nozīmīga daļa no veterinārmedicīnas vēstures – ārstu instrumentu komplekti, eksperimentālu instrumentu rasējumi, apjomīga zirgu pakavu kolekcija un citas relikvijas.
