Zinātnieki cer samazināt izmēģinājumus ar dzīvniekiem, audzējot cilvēka orgānus

Kā vēsta laikraksts "The Guardian", jaunais pētniecības centrs Kembridžā saņems 20 miljonu sterliņu mārciņu finansējumu no Lielbritānijas Medicīnas pētniecības padomes. Tur zinātnieki izveidos standartizētu organoīdu jeb miniatūru orgānu bibliotēku, kas būs pieejama gan akadēmiskajiem pētniekiem, gan farmācijas uzņēmumiem.

Organoīdi ir nelieli audu veidojumi, kas audzēti no cilvēka šūnām un spēj atdarināt reālu orgānu darbību. Zinātnieki uzsver, ka tie var palīdzēt labāk izprast slimību attīstību un novērtēt, kuri medikamenti konkrētiem pacientiem būs efektīvākie.

Kembridžas Cilmes šūnu institūta bērnu gastroenteroloģijas profesors Matiass Cilbauers norāda, ka šī pieeja nākotnē varētu būtiski samazināt dzīvnieku izmantošanu pētījumos. "Tas būtiski ietekmēs izmēģinājumos izmantoto dzīvnieku skaitu un to, kā nākotnē izstrādāsim jaunus medikamentus," sacīja Cilbauers.

Viņš gan uzsver, ka pilnībā atteikties no dzīvnieku izmantošanas tuvākajā laikā nebūs iespējams. "Mēs nesakām, ka tuvākajā vai paredzamajā nākotnē dzīvnieki vairs netiks izmantoti, jo ir jautājumi, kurus šie jaunie modeļi vēl nespēj atrisināt. Taču samazinājums būs ļoti reāls," viņš piebilda.

Pētnieki skaidro, ka tradicionālā pieeja ne vienmēr dod precīzus rezultātus. Vairāk nekā 90% medikamentu, kas veiksmīgi iztur izmēģinājumus ar dzīvniekiem, vēlāk neizdodas klīniskajos pētījumos ar cilvēkiem. "Daudzas cilvēku slimības dzīvniekiem nemaz neattīstās vai arī izpaužas citādi. Mums ir vajadzīgi testi, kas spēj parādīt, kuri ārstēšanas veidi darbojas un kuriem pacientiem tie ir piemēroti. Pele to pateikt nevar," norādīja Cilbauers.

Pirmajā posmā Kembridžas pētnieki koncentrēsies uz iekaisīgām zarnu slimībām, tostarp Krona slimību un čūlaino kolītu. Citi zinātnieki audzēs audzēju organoīdus, lai pilnveidotu vēža ārstēšanu, kā arī smadzeņu organoīdus neiroloģisko slimību izpētei.

Projektā liela loma atvēlēta arī personalizētas medicīnas attīstībai. Labdarības organizācijas "Replacing Animals in Research" pārstāve Džuljeta Djuksa uzsver, ka organoīdi un citas līdzīgas tehnoloģijas sniedz iespēju pielāgot ārstēšanu konkrēta pacienta vajadzībām. "Viena no lielākajām organoīdu un citu līdzīgu tehnoloģiju priekšrocībām ir tā, ka atšķirībā no dzīvnieku modeļiem tās patiešām ļauj pietuvoties personalizētas medicīnas solījumam individuāliem pacientiem. Tas ir ļoti aizraujoši," sacīja Djuksa.

Papildus tam Lielbritānijas inovāciju aģentūra "Innovate UK" piešķīrusi vēl divus miljonus sterliņu mārciņu deviņiem projektiem, kuru mērķis ir samazināt suņu, pērtiķu un citu dzīvnieku izmantošanu zāļu drošības pārbaudēs.

Viens no uzņēmumiem, "VivoSphere", jau audzē cilvēka sirds šūnas nelielās gēla sfērās, lai agrāk identificētu potenciāli bīstamus medikamentus, pirms tie nonāk izmēģinājumu stadijā ar dzīvniekiem. "Ja medikaments tik un tā neizdosies, risks būs mazāks gan dzīvniekiem, gan pacientiem," skaidroja uzņēmuma tehnoloģiju direktors Juans Tjaņs.

Pagājušajā gadā Lielbritānijā tika veikti 2,54 miljoni izmēģinājumu ar dzīvniekiem. Vairāk nekā 90% gadījumu tajos tika izmantotas peles, žurkas, zivis un putni, taču daļā pētījumu joprojām iesaistīti arī suņi, zirgi, kaķi un pērtiķi.