Aizturēs vai laidīs Saeimā? Iespējamie scenāriji, ja Rosļikovs atgriežas Latvijā

Rosļikovs apsūdzēts par nacionālā naida kurināšanu. Sākoties tiesvedībai, politiķis atradās Baltkrievijā. Pēc prokuratūras lūguma Rīgas pilsētas tiesa viņam piemēroja apcietinājumu un izsludināja politiķi meklēšanā.

Tiesas procesā pasludināts pārtraukums līdz viņa atrašanai. Tikmēr maija beigās Rīgas dome anulēja Rosļikova deputāta mandātu, jo viņš ilgstoši nebija piedalījies domes darbā.

Neraugoties uz to, partija "Stabilitātei!" Rosļikovu iekļāvusi Saeimas vēlēšanu sarakstā ar otro numuru. Savukārt pats politiķis paziņojis, ka Latvijā plāno atgriezties 4. oktobrī, dienu pēc Saeimas vēlēšanām.

Rosļikova iecerētajā scenārijā partija tiek ievēlēta Saeimā, viņš iegūst deputāta mandātu, atgriežas Latvijā un dod deputāta svinīgo solījumu. Pēc politiķa domām, tas viņam nodrošinātu parlamentāro imunitāti un liegtu piemērot apcietinājumu.

Tomēr podkāstā diskutētajos scenārijos šai iecerei pastāv dažādas juridiskas problēmas.

Pirmais scenārijs: Rosļikovu aiztur pirms zvēresta

Līdz svinīgā solījuma došanai persona vēl nav ieguvusi pilnvērtīgu Saeimas deputāta statusu. Tas nozīmē, ka, šķērsojot Latvijas robežu vai ierodoties valstī laikā, kad spēkā ir lēmums par apcietinājumu un meklēšanu, tiesībsargājošajām iestādēm būtu pienākums politiķi aizturēt.

Šādā gadījumā viņam nebūtu parlamentārās imunitātes, jo deputāta pilnvaras vēl nebūtu stājušās spēkā.

Ja Rosļikovs atrastos apcietinājumā arī pirmās Saeimas sēdes laikā, parlamentam būtu jālemj par mandāta apstiprināšanu un vienlaikus varētu tikt skatīts jautājums par piekrišanu kriminālprocesa turpināšanai. Šādā situācijā apcietinājums automātiski netiktu atcelts.

Otrais scenārijs: izdodas dot zvērestu

Teorētiski iespējama arī situācija, kurā Rosļikovam izdotos dot deputāta zvērestu pirms aizturēšanas. Tādā brīdī viņš iegūtu deputāta statusu un Satversmē paredzēto aizsardzību. Tomēr tas vēl nenozīmētu aizsardzību pret jau iepriekš uzsāktu kriminālprocesu.

Šajā situācijā jāatskatās uz Alfrēda Rubika lietu 1994. gadā. Rubiks tika ievēlēts 5. Saeimas vēlēšanās, kad jau atradās apcietinājumā. Toreiz Saeima apstiprināja viņa mandātu un vienlaikus deva piekrišanu tiesvedības turpināšanai.

Vēlāk Augstākā tiesa secināja, ka pēc šāda Saeimas lēmuma pret deputātu var turpināt piemērot visus kriminālprocesa piespiedu līdzekļus, tostarp apcietinājumu.

Līdz ar to, ja Rosļikovs patiešām kļūtu par deputātu, Saeimai būtu jālemj par viņa izdošanu kriminālprocesa vajadzībām.

Trešais scenārijs: Rosļikovu neievēl

Pastāv arī iespēja, ka partija "Stabilitātei!" 14. Saeimā neiegūst pietiekamu atbalstu vai arī Rosļikovs parlamentā nenonāk. Tad iespējami divi apakšscenāriji.

Ja politiķis pēc vēlēšanām tomēr atgrieztos Latvijā, spēkā joprojām būtu tiesas lēmums par apcietinājumu un viņš tiktu aizturēts. Savukārt, ja Rosļikovs neatgriežas, meklēšana turpinātos un krimināllieta paliktu apturēta līdz viņa atrašanai.

Tieša precedenta, kurā meklēšanā esoša persona kandidē vēlēšanās, tiek ievēlēta un pēc tam mēģina izmantot deputāta statusu, lai izvairītos no apcietinājuma, Latvijā nav bijis. Tāpēc Rosļikova gadījums vairākos aspektos būtu bezprecedenta situācija.

Tomēr līdzšinējā Saeimas un tiesu prakse, īpaši Alfrēda Rubika lieta, liecina, ka deputāta mandāts pats par sevi neaptur iepriekš uzsāktu kriminālprocesu un neatceļ jau piemērotu apcietinājumu. Tas nozīmē, ka Rosļikova publiski izklāstītais plāns, visticamāk, nesniegtu viņam tādu aizsardzību, uz kādu politiķis cer.