Ja ierocim vajag atļauju, kāpēc suni var paņemt jebkurš?

Podkāstā  "Zviedru galds" tiek uzsvērts, ka sabiedrībā joprojām pastāv pārāk vieglprātīga attieksme pret suņu turēšanu. Suns tiek uztverts kā mājdzīvnieks, taču nedrīkst aizmirst, ka pēc savas dabas tas ir plēsējs.

"Suns jau nav vainīgs, ka viņa saimnieks ir stulbs," sacīja Ģirts Timrots, norādot, ka problēma visbiežāk nav pašā dzīvniekā, bet cilvēkā, kurš nav iemācījies ar to rīkoties.

Viņaprāt, nepietiek tikai ar to, ka pēc kārtējā negadījuma tiek meklēts konkrētais vainīgais vai pastiprināta uzraudzība. "Mēs varam pielikt katrai bērnudārza grupiņai pa policistam, tas neglābs bērnus no galvenās problēmas – suņi kož," viņš norādīja.

Ieroci nevar nopirkt bez atļaujas, bet suni var iegūt ikviens

Sarunā pievērš uzmanību arī kādai pretrunai – daudzās jomās cilvēkam vispirms ir jāpierāda, ka viņš spēj ar konkrēto lietu rīkoties atbildīgi.

"Ja ierocim vajag atļauju, auto braukšanai vajag tiesības, bet suni dod jebkuram." Vai cilvēkam pirms suņa iegādes vispār būtu kaut kādā veidā jāapliecina, ka viņš saprot, ko nozīmē uzņemties atbildību par dzīvnieku?

Latvijā joprojām nav nekas neparasts, ka suņi tiek palaisti brīvi skraidīt, jo saimnieks ir pārliecināts – "mans suns taču neko nedarīs". Taču cilvēkam no malas nav iespējams zināt, kā konkrētais dzīvnieks reaģēs uz bērnu grupu, skrienošu cilvēku, citu suni vai negaidītu situāciju.

Katru gadu Latvijā tiek reģistrēti simtiem gadījumu, kad suņi sakož cilvēkus.

"Mans suns tā nedara" nav drošības sistēma

Saimnieks var būt pārliecināts, ka viņa suns ir mierīgs, paklausīgs un nekad nevienam neko nenodarīs. Taču atbildība sākas tieši ar apziņu, ka saimnieks nevar paredzēt katru situāciju un nedrīkst savu pārliecību uzskatīt par garantiju apkārtējiem.

Kamēr ikviens cilvēks var vienkārši paņemt suni, nezinot, kā ar to rīkoties, galvenā problēma nekur nepazūd.

Jo jautājums galu galā ir pavisam vienkāršs – vai katram cilvēkam tiešām vajag suni?