Atklājumi Dienvidāfrikā – zinātniekus pārsteidz cilvēku priekšteču paradumi
Dienvidāfrika šobrīd atrodas seno cilvēku pētnieku uzmanības centrā – tur prezentēts pētījums par cilvēka priekštečiem, kas, iespējams, ieliek trūkstošo gabaliņu cilvēka evolūcijas "puzlē".
Zinātnieki pētījuši kaulu fragmentus, kas atrasti kādās nomaļās alās. Atklātie cilvēka priekšteča kaulu fragmenti nebūt nav jaunums, jo līdzīgi pētīti jau iepriekš, taču lielu izbrīnu raisījis senā cilvēka dzīves periods. Netālu no Dienvidāfrikas pilsētas Johannesburgas dzīvojošie senie cilvēki nemaz nav tik seni, kā sākumā domāts. Kaulu paliekas datētas mazāk nekā 300 000 gadu pirms mūsu ēras, kas ir laiks, kad uz Zemes sākuši staigāt jau modernie cilvēki – Homo sapiens.
Zinātnieki norāda, – šis atklājums liek secināt, ka atrastie priekšteči pastāvējuši līdzās modernajam cilvēkam un, iespējams, ir trūkstošais posms cilvēka attīstībā. Dēvēti par Homo Naledi – šiem cilvēkiem bijušas trīsreiz mazākas smadzenes, taču piemitušas cilvēkiem līdzīgas īpašības. Piemēram, apbedījumu kultūra. Savus tuviniekus viņi apglabājuši alās, kur arī atrastas kaulu paliekas.
Tagad zinātniekus interesē jautājums – vai modernie cilvēki, kuri savas gaitas sākuši Āfrikā, varētu būt atbildīgi par šis priekšteču grupas izmiršanu. Eksperti norāda, ka tas ir ļoti iespējams un šis atklājums liktu veikt izmaiņas cilvēka attīstības vēstures lapās.
